Par mani

Mans fotoattēls
Ozolnieki, Latvia
Mīlu sauli, un man nekad nav garlaicīgi...

pirmdiena, 2011. gada 12. decembris

Darbi un nedarbi

Sākusies lielā slimošana -  ar vīrusu esam nolikušies gandrīz visi ģimenē. Vēl tikai jaunākais tīnis turās un pārstāv mūs plašajā sabiedrībā. Žēl, uz blogu draudzeņu tikšanos tā arī netikšu, kaut ļoti, ļoti to gribējas. 
Tā, kā galva man kā spainis un dvēselē tādas žēlabainas noskaņas, nolēmu ķerties pie saplānotajiem rokdarbiem, jo cerēju, ka oma uzlabosies, bet - kas tev deva....
Draudzenei biju ieplānojusi uz dzimšanas dienu uzadīt volānšalli. Mirklī, kad tapa šī ideja,( pirms mēneša) mājās bija vien melnā krāsā volāndzija, tāpēc sāku to adīt, bet visu laiku nepameta doma, ka melnā krāsa nav tas labākais variants šai šallei. Šalle adījās ļoti lēni un negribīgi. Laikam manas neapmierinātās domas arī materializējās, jo adot pēkšņi atklājās caurums volāndzijā. Secināju, ka caurums ārdās tālāk un no dusmām nobeidzināju šalli, tagad man ir melns kruzuļots šallgabals, kuram pielietojumu meklēšu vēlāk.... 


Šajā ilgajā adīšanas laikā bija nopirkusies balta volāndzija, un, tavu brīnumu, baltā šalle draudzenei adījās ļoti ātri un viegli. Ar prieku šobrīd varu skatīties uz baltajiem kruzuļiem un zinu, ka manai draudzenei arī tie patiks. 






Secinājums tikai viens: vienmēr klausīt sirdsbalsij un, ja kāds darbiņš nevedās, varbūt vajag darīt ko citādāk.... Tā es arī daru! 

1 komentārs:

Anonīms teica...

Man ļoti patīk, gaisīga, domas slīd uz vasaru, bet klūp uz Ziemassvētku noskaņām. K.