Par mani

Mans fotoattēls
Ozolnieki, Latvia
Mīlu sauli, un man nekad nav garlaicīgi...

trešdiena, 2011. gada 30. novembris

Mana lomogrāfija

Sen, sen atpakaļ  veidoju rakstu par lomogrāfiju un dikti aizrāvos ar to. Aizrāvos tik ļoti, ka nopirku pati savu LOMO.... Protams, kā jau vienmēr, aizrautības mirklis pārgāja, un aparāts nostāvēja grāmatu plauktā. Šogad atkal to izvilku no aizmirstības un šodien beidzot aiznesu attīstīt sen taisītās lomo bildes.


Atkāpei: 


Lomogrāfija ir  mākslas kustība, kas aizsākās 1993. gadā, kad divi studenti, Matiass Figls un Volfgangs Strancingers, iegādājās Lomo kameru un nolēma to likt lietā – fotografēt visu, kas pagadīsies ceļā, īpaši nekadrējot un nemeklējot objektus. Vispirms tika safotografēta Prāga, pēc tam Vīne, tad studenti attīstīja fotoattēlus un kopmītnēs izveidoja tādu kā izstādi – attēlu sienu. 

Arī es apņemos turpmāk  dzīvot pēc lomogrāfijas 10 baušļiem: 
Lomogrāfi nedzīvo stingros rāmjos. Vienīgais, kas kārtīgam lomogrāfam jāievēro ir 10 baušļi.
Savu kameru ņem visur līdzi, lai kur tu arī ietu.
Lieto kameru jebkurā laikā un vietā – dienā, naktī, mājās, publiskā pasākumā u.c.
Lomogrāfija neiejaucas tavā dzīvē, tā ir daļa tavas dzīves.
Fotogrāfē savu gurnu augstumā. (Ja vēlies fotogrāfē arī  pār plecam – vari brīvi improvizēt.)
Fotogrāfē objektus maksimāli tuvu.
Nedomā, neanalizē – vienkārši fotografē.
Esi ātrs.
Nedomā par to, ko fotografē.
Nesatraucies par to, kas sanācis.
Aizmirsti visus noteikumus – arī šos.


P.S. Mans aparāts laikam ir no sērijas - Fisheye One Black. Tā ir pasaulē pirmā kamera ar iebūvētu Fisheye lēcu. Tā dod 170˚ pārredzamību. Jo tuvāk objektam pie tuvināsies, jo deformētāku un jautrāku attēlu iegūsi. Pateicoties zibspuldzei kameru var izmantot kā dienā, tā arī naktī. Info par Lomogrāfiju var meklēt: http://www.lomography.lv/zurnals



Bet te manas dīvainās bildes... Kad fotografēju, biju jau aizmirsusi ko kura poga nozīmē - tādas tumšas sanākušas.... 

Ar manu aparātiņu var arī miksēt vienu kadru uz otra. Man sanāca šādi.... Puķītes gan uzliku tāpat ar datorpeli, jo tur bija kaut kādi balti pleķi sanākuši. :) 

P.S. Nu, piedodiet, mana lomomāksla vēl nav sasniegusi kvalitātes augstumus... :) Mācīšos, mācīšos un vēl reiz mācīšos to visu pilnveidot! 

otrdiena, 2011. gada 29. novembris

Spēle "Leļļu boulings" jeb "Leļļu bumbings"

Nē, šī nebūs tā beibe, pie kuras mana Anmarija dodas ciemos ar kūku. Šī būs īpaša spēle maniem viesiem. Domājams, ka pavisam drīz ( janvārī) manām draudzenēm būs ballīte pie manis. Noteikti ieradīsies arī īpašie mazie viesi, tāpēc nolēmu uztamborēt viņiem spēli" Leļļu bumbings". Bumbinga lelles pamazām top, par pašu tamborēto bumbu vēl jāpadomā - tai jāripo un jābūt nedaudz smagākai, bet drošai un uzticamai... :) 

Tamborēta lelle un kūka

 ANMARIJA IET CIEMOS.... 
Kūkas recepte: citronu biskvīts + aveņu ievārījums un avenes pūdecukurā. Gar kūkas  maliņu rotājumam - krāsaini cukura gabaliņi. 



Bet, ja nopietni, tad - otrā adītā kūka manā izpildījumā. Top jau Frankfurtes desiņas un vēl viena kūka pie iemītniekiem, kurus apsveikt dodas Anmarija....




Turpinājums sekos... :) 





sestdiena, 2011. gada 26. novembris

Kaķa stāsts

Šodien, atpūšoties no darba darbiem un hobija darbiem, mans kaķis mani ielīksmoja, bet stāstu sākšu no tālas pagātnes. 

  • Senos laikos, bērnībā, man vienmēr ir bijuši kaķi, kurus sauca par Mjaušiem, bet es vienmēr kā bērns ilgojos pēc suņa. Visa istabas siena man bija nolīmēta ar suņu bildēm, bet vecāki teica, ka dzīvoklī sunim nav vietas.... ( un taisnība jau vien viņiem bija). Kopš bērnības kaķi man patika, bet mīlēju es suņus. 
  • Tomēr vēlāk, kaķēns vārdā Vilis de Brūss lika pārkārtot prioritātes. Mēs šo kaķēnu saņēmām tādu vārgu un slimīgu. Bērni viņam pieķērās un tāpēc nolēmām ar visu savu centību un mīlestību viņu uzprišināt. Tomēr izrādījās, ka kaķēnam ir smaga iedzimta kaite ( tā vismaz pēc visām analīzēm teica vetārsts) - viņa kuņģītis nepārstrādāja nekādu barību. Vilis pie mums nodzīvoja 2 gadus. Rūpējāmies, kopām, ārsti teica, ka būs labi...  Kad viņš vairs nevarēja sevi apkopt - tīrijām un ķemmējām, dažbrīd viņam palika labāk un radās cerība, bet tad atkal kritiens atpakaļ.... Vislabāk Vilim palīdzējas kazas piens ( un gudri speciālisti vēl saka, ka nedrīkst kaķiem dot pienu dzert), tomēr - izglābtVili mums neizdevās.  Nu, vairs Viļa nav, bet es viņu biju iemīlējusi līdz sirds dziļumiem - par viņa nebeidzamo dzīvot kāri, drosmi, izturību. Sirds sāpēja ļoti.....  
  • Šajā pavasarī meita sarunāja no draudzenes jaunu kaķēnu.... jo tam bija steidzami vajadzīgas mājas. Un te, nu, sākas īstais stāsts...
  • Mājas ienāca balts, pūkains runčuks. 2 nedēļas domājām vārdu. Vajadzēja, lai vārdu akceptē visi 5 ģimenes locekļi -  izskatījām kaķu kalendārus, konsultējāmies ar draugiem, bijāt pat izsludinājuši konkursu uz labākā kaķa vārdu, bet - nekā! Neviens vārds nebija tāds, lai visiem  patiktu un ( tas ir arī pats svarīgākais) - lai piestāvētu mūsu kaķim. Tad reiz, vienā dienā, kaķēns glaužas man pie kājām, paiet sekundes simtdaļas mirklis, kurš līdzinās vienam acu mirkšķim un kaķis jau ir mājas otrajā stāvā, vēl viens mirkšķis un viņš jau atkal glaužas pie kājām. Sapratām , ka tas ir Matriksa cienīgs gājiens un nosaucāk kaķi par NEO. Dīvaini, bet šis vārds pielipa uzreiz un visiem patika. 
  • Tumšajam laikam sākoties, nopirkām Neo atstarojošu kakla siksniņu, kurai galā ir iekabināts zvaniņš . Pēc pieredzes zinu, ka parasti kaķiem tāds troksnis tuvu ausīm nepatīk, bet mūsu NEO - neliekas ne zinis par to, un mēs vismaz pēc skaņas varam saprast kurā debesu pusē pārvietojas mūsu kaķis.  Tagad saucam kaķēnu par NEO Zvārgulītis.... 
  • Šodienas piedzīvojums. Kamēr mans vīrs attaisījis ledusskapi, izņēmis pienu un pielējis to kafijai ( divi acu mirkšķi), Neo ielec ledusskapī, paķer desu un laimīgs zem galda to apēd! Kamēr es nonācu notikuma vietā, mans kaķis izskatījās lūk šādi: 


Šobrīd mana ikdiena tiešām ir šāda: http://www.youtube.com/watch?v=uOHvZjiDANg


P.S. Un pat mana sunene Manga, kura pirmajās 3 dienās vibrēja un drebēja no lielajām pārmaiņām un svešā dzīvnieka, šobrīd dziļi ciena un respektē Neo: neēd no viņa bļodiņas ( ko vienmēr ir darījusi ar citiem kaķiem), ļauj gulēt savā vietā un priecīga skrien pretī vienmēr, kad Neo pārrodas no lielās āra pastaigas. :) 

piektdiena, 2011. gada 25. novembris

Situācija darba frontē

Esmu laikam mazliet haotiska un nenoturīga personība. Ziemassvētku dāvanu saraksts garš - garš. Vakar biju jau gandrīz pabeigusi lielu dāvanu mazai princesei Petrai. Atlika vien dekorēšanas sīkumi, bet tā kā pulktenis bija jau tuvu diviem naktī, tad dekorēšanas sīkumus atstāju uz šodienu. Miegs bija kaut kur noslēpies un nolēmu tā vienkārši uztamborēt jaunai lellei kājas. Nolēmu šoreiz darbu veikt stingri pēc internetā atrastā apraksta ( parasti es improvizēju un veicu nelielas izmaiņas). Sacīts, bet ne darīts - paķēra mani iedvesma un uzmeistaroju kaut ko pavisam citādu, aizrāvos un gandrīz pabeidzu visu lelli. Tad atnāca miegs! Šodien iegāju mīļajā dziju veikalā ( lasīt - ir algas diena un lielu pirkumu varu veikt tikai vienreiz un tūlīt, kā nauda iekritusi kartē). Sapirkos dziju kamolīšus un tagad gribas adīt visus uzreiz..... Pa manu istabu ceļo nepabeigtas lelles, kājas, kleitas, iesāktas čības, bet katrai lietai ir vajadzīgs atbilstošais noskaņojums un laiks. Ja vēl ņem vērā, ka man ir 3 bērni, vīra kungs, sunis, kaķis, algots darbos, zupas bļoda, putekļusūcējs un veļas mašīna, kuri katru dienu  gaida no manis savu tiesu uzmanības, tad..... ārprāc! Meita meistaro Advenetes vainagu ( sāku domāt, ka Ziemassvētki nav vairs aiz kalniem), bet es nevaru apstāties savās idejās un pabeigt visu iesākto..... 
Manu šodienas noskaņojumu ilustrēt varētu tā: 


Atrasts šeit: http://noahsapprentice.wordpress.com/author/noahsapprentice/


Atrasts šeit:  http://noahsapprentice.wordpress.com/2011/06/08/creative-chaos-4/


Ko jūs darat, kad radošie darbi stāv nepabeigti un pašām gribas tik jozt uz priekšu jaunās, nepieradinātās idejās? 

ceturtdiena, 2011. gada 24. novembris

trešdiena, 2011. gada 23. novembris

Rokdarbu grāmata


Jau sen skatījos uz grāmatu, kurai noteikti jābūt manā grāmatu plauktā. Pirmā daļa
" 100 ziedi tamborēti & adīti" ir viena no manām iecienītākajām grāmatām. Tagad plauktiņā beidzot pievienojās " 75 putni, tauriņi & brīnišķīgi kukaiņi adīti & tamborēti" . Protams, nenocietos un gribēju jau kaut ko uztamborēt. Nebija man mājās sarkanas dzijas, bet tapa sarkanais pipars (  lasīt un skatīt - negatavi rozīgo piparu). 
Man patīk, ka šajās grāmatās tiešām viss sarakstīts vienkārši, saprotami un arī izdodas uztamborēt vai uzadīt to, ko gribas. Super, nu, tik man būs atkal darbošanās. 

Linu lādes dārgumi

Ai, cik jaukā pasākumā mēs ar vīru vakar bijām, bet  ( nepiedodami)  aizmirsu paņemt līdzi fotoaparātu un šodien varu tikai stāstīt un stāstīt..... 
Nesen no draugiem saņēmu ielūgumu: 

Novembris ir klāt un klāt ir mūsu Dzimšanas diena . Nu jau ierasti savu dzimšanas dienu svinam ar savu jaunāko tērpu izrādi, tā būs arī šogad. Šoreiz esam savu sirdi atdevušas ziemai , tamdēļ arī izrādes nosaukums ir -
......Salta Balta Ziema nāca........

Pēc izrādes būs cienāšanās ar Alas gatavotiem cienastiem un danči līdz spēka izsīkumam.

Kad - 22. novembrī plkst 20.00 

Kur - Folkklubā "Ala" Smilšu ielā 16 (zem mūsu darbnīcas)

Kas piedalās - LinuLāde ar tērpiem,
*modeles un modeļi - vairāk vai mazāk zināmi cilvēki , kuri ikdienā to nedara,
*apskaņos un gaismos mūs http://www.vizija.lv,
*Lauska ļaus izmantot savus ierakstus ,
*gan jau Uģis Drava gribēs izrādīt savas jaunākās senās rotas un oriģināldarbus, un vēl un vēl citi....

Priecāsimies ar Jums dalīties savā priekā un redzēt viesu pulkā.

Jūsu LinuLāde.

Tērpi bija lieliski, lieliski. Šodien cerēju interneta dzīlēs atrast jau kādu nopublicētu bildi, bet - neizdevās tādu sameklēt. Noteikti, ja vien ir laiks, aizdodaties uz Linu lādes veikaliņu un apskatat visu. Man patika ideja par filca izmantošanu un audumu miksēšanu - lins, adījums, filcs. Bērniem košas un krāsainas vestītes, linu krekli vispār jau sen vairs neprasa komentārus un Uģa rotas - burvīgas!!! 

P.S. Beidzot arī Draugos ir bildes. Skat: http://www.draugiem.lv/www.linulade.lv/gallery/?pid=236328215#?pid=236330734


Var meklēt draugos
Skate 2011, kā to redzēja Kristīne Sergejeva

ceturtdiena, 2011. gada 17. novembris

Lazanja

Vakar, ģimenei skatoties hokeja spēli, labākam noskaņojumam un "Dinamo" uzvarai par godu, tapa jauna lazanjas recepte. Viesojoties  pie draugiem, nogaršoju un atzinu par labu esam. Recepti gan mazliet pārveidoju, jo biju aizmirsusi nopirkt šķiņķi un parmezāna sieru. 


Man vajadzēja: 
25 g sviestu
25 g miltus
1/2 l pienu
150g maskarpone sieru
sāli
piparus
2 naža galus rīvētu muskatriekstu
pētersīļus
gaļu ( samalu cūkgaļu tik, cik vēl mājās bija atlicis - tas nebija daudz un vajadzēja vairāk)
parastu sieru ( šķiet, ka bija krievijas siers) 
3 ēdamkarotes vīna ( biju nopirkusi ne to vīnu, laikam vislabāk tomēr der sausais sarkanvīns. Man bija pussaldais... :( )
2 daiviņas ķiploka
lazanjas plāksnes
tomātu mērce ar dārzeņiem

Vispirms ( kamēr dēls samala gaļu) gatavoju balto maskarpone mērci:  
sviestu ieliku katliņā, izkausēju un piebēru izsijātus miltus, uz lēnas uguns apbrūnināju, tad pielēju pienu un vārīju 5 minūtes. Tad pieliku maskarpone+ sāli+ piparus+ muskatriekstus un mērce bij gatava. 


Maļot gaļu, piešāvu klāt ķiplokus, jo mums visiem tie garšo. Gaļu liku vārīties nelielā ūdens daudzumā un pievienoju vīnu. Kad gaļa bij gatava, sagriezu pētersīļus un pieliku klāt ( tos ar mēs ģimenē ēdam kaudzēm)! Tad cepamo veidni iesmērēju ar sviestu. Pirmajā kārtā lēju balto mērci, tad lazanjas plāksnes, tad gaļu utt. -  kārtu pa kārtai. Virskārtu nobēru dāsni ar rīvētu sieru, jo siera jau nekad nevar būt par daudz! Šāvu iekšā krāsnī un uz 180 grādiem cepu 30 minūtes! Ēdot sapratām, ka prasās klāt tomātu mērce ( kaut biju cerējusi šoreiz iztikt bez tās). Dēls teica, ka vajadzējis rīvēto sieru vēl pa vidu ielikt ( mēs tāda sieru ēdāju ģimene). :)






Kaut arī komentāru bija no bērniem un vīra daudz ( jo mēs esam arī lazanju speciālisti :)))), tomēr iznāca garda lazanja! Visi slavēja pavāri ... :) 

Lelles princese



       Princese Ai!!!


Es ar sevi ļoti lepojos. Jau vakar vakarā skatījos, priecājos uz savu princesi! Izdevās, manuprāt, lieliska! 


Rokas tamborēju gandrīz pusi dienas, jo man tās vienmēr sanāk nevienāda izmēra - skaitu kā gribu valdziņus, kaut kur pēkšņi pieaudzis par vienu valdziņu vairāk.    Šoreiz izdevās. Vēl man patīk šūt pērlītes ar diegu, kuru neredzu. No sākuma gan sakreņķējos, jo kaut ko mudžināju, mudžināju - pati nesapratu, ko tur daru. Tad ņēmu talkā iztēli!!! Iedomājos, ka man ir diegs  un tik šuvi, vēl nostiprināju ar mezglu un.... viss izdevās.  





                                                                                                                                                                       

otrdiena, 2011. gada 15. novembris

Ciemos pie cimdiņzvēruļa un Irēnas

Vēl reiz saku lielum lielo paldies Irēnai par jauko sadarbību. Tā, nu, ir sanācis, ka nedaudz atbildu par žurnālu "Avene", kuru lasa mazas tīņu meitenes. Nevarēju nociesties un noteikti gribēju meitenēm pastāstīt par zeķu zvēruļiem. Un kurš gan labāk man spētu visu izrādīt un parādīt kā Irēna. Sacīts, darīts - ciemošanās ir notikusi un materiāls būs janvāra otrajā numurā. :) Bet ciemos jau neiet ar tukšām rokām, tāpēc Irēnītei dāvānā tapa Avenes meitene - mazliet moderni japāniska ( amigurami stilā), mazliet rozā, romantiska, jo lasa mūsu žurnālu pārsvarā meitenes vecumā no 10 līdz 12 gadiem, mazliet smaidīga un domīga, jo Avenes meitenēm tuvojas dumpinieču vecums, kad visu gribas  apstrīdēt un tomēr par visu vēl gribas priecāties.

Nākamie sadarbības plāni jau ir sakalti, jo Irēna (http://recyclingismypassion.blogspot.com/)  iedvesmo jaunām idejām un darbiem! 

sestdiena, 2011. gada 12. novembris

Burkānu pīrāgs

Jau sen man draudzene bija iedevusi burkānu kūkas recepti. Izmēģināju to šodien.
Sastāvdaļas
250 g margarīna
250 g cukura
250 g rīvētu burkānu - man sanāca 3 lieli burkāni
2 olas
200g miltu
1/2 tējkarotes sodas


Krēmam: 200 g krējuma
 100 g cukura


Es darīju tā: 
Cukuru pārlēju ar izkausētu margarīnu, pieliku burkānus un visu samaisīju. Tad pieliku olas un iemaisīju miltus + sodu. 
Mīklu liku tortes formā uz cepampapīra. Cepu 30 minūtes 220 grādos. Tad izņēmu kūku no formas, pārgriezu horizontāli uz pusēm. Uz apakšējās daļas iesmērēju 2/3 krēma, kurš sastāvēja no  krējuma un cukura. Uzliku otru daļu ( jeb kūkas virsiņu) atpakaļ. Uz tās atkal mazliet uzsmērēju atlikušo krēmu un sadurstīju visu kūku ar dakšiņu, lai labāk vis sasūcas iekšā. Kūku griezu tad, kad tā bija atdzisusi un nobriedusi ēšanas pasākumam. 


P.S. Meita teica - pārāk salda, bet ģimenes vīriešiem tā garšoja. 


ābolu pīrāgs


Vakar, par godu Lāčplēša dienai, savai ģimenei gatavoju ābolu pīrāgu. Nu, iznāca makten garšīgs!   Kamēr meklēju fotoaparātu, lai skaisti iemūžinātu kūku, puse jau bija apēsta. 






Recepte pavisam vienkārša: 
5 olas
1 glāze cukura ( man bija liela glāze)
1 tējkarote cepamā pulvera
100 g eļļas
8 ēdamkarotes miltu ( ar kaudzi) 
āboli sīki sagriezti ( daudz)
Ābolus neskaitīju, samizoju nu kādus varbūt 10 varbūt 12 ābolus. Visas sastāvdaļas sajaucu kopā, samaisīju un liku ietaukotā kūku formā. Cepu 1 stundu uz 180 grādiem cepeškrāsnī. Iznāca ņamīgi un super garšīgi!  Ģimene prasīja vēl!!! 

piektdiena, 2011. gada 11. novembris

Baltu tautu cīņas ar svešzemniekiem.

11.11.11.11:11

Mana Pārmaiņu Laboratorija!  
Šodien zīmīga diena!  Izeju ārā tieši 11:11 un skatos - dārzā viss tāpat kā vakar - pasaulē viss tāpat kā vakar -  tikai manī ir pārmaiņas! 
Ir Lāčplēša diena un šogad kaut kā vairāk kā citugad gribas piedomāt par  visu, kas noticis mūsu zemes vēsturē. Klausos strēlnieku dziesmas un no visas sirds domās izdzīvoju  sensenos laikus. 


Maza mana tēvuzeme
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvuzeme
Divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvuzeme
Visa mūža garumā.
/K. Skujenieks/ 












Ne ziema, ne vasara...






Mūsu dīķī klusums



Mužīgā migla un graustu māja stāv kā stāvējusi




Ak, šī rudens sarkanā krāsa! Man patīk.... 



Es klausos

Emo meitenīte

Esiet sveicinātas skumjas... 
Šodien esmu pavisam bēdīga, jo bija ieplāntos ceļojums, bet draudzene saslimusi, un mēs nekur  netiekam. Daina,  veseļojies, ēd daudz ķiplokmaizes un medusmaizes..... Es šobrīd līdzinos šai skumjajai meitenītei, bet arī skumjas ir jāizdzīvo!!! :) 

trešdiena, 2011. gada 9. novembris

Noslēpumu glabātāja Zai Zai

Manu ģimenīti piemeklējušas dažādas ligas  - rudens vīrusi un darba traumas. Manam noskaņojumam atbilstoši, gribēju uzšūt skumjo emo meitenīti, bet sanāca zaķenīte Zai Zai - gana līksma un optimistiska, jo sirds dziļumos es arī vienmēr esmu optimiste. Tas tur priekšā nav priekšauts, bet gan kabatiņa slepenajām zīmītēm, kuras Zai Zai glabā  saviem mīļajiem.... 

svētdiena, 2011. gada 6. novembris

Adītas čības

Ko es sadarīju brīvajās dienās? Nu, izmēģināju adāmi filcējamo dziju. Vispirms jau gribu papriecāties par manu mīļo veikalu Jelgavā "Kanclera nams", kurā varu atrast visu, ko sirds kāro un, ja neatrodu, tad laipnās darbinieces dažu dienu laikā man visu sagādā. Biju dzirdējusi par dziju, kuru ada, tad veļas mašīnā izmazgā adījumu un tas safilcējas. Sacīts - darīts, manās rokās nokļuva šī dzija un  tapa pirmās čības. Biju gan domājusi, ka adījums vēl vairāk safilcēsies, bet čības man patīk, adīšu vēl! 

ceturtdiena, 2011. gada 3. novembris

Monki

http://www2.monki.com/styles/




Man ļoti iepatikās un.... fotogrāfijas atbilst manam šodienas noskaņojumam.... 

Ziemassvētku grāmatiņa

Katru dienu, kaut mazliet, piedarbojos savā Ziemassvētku projektā - šogad gribu par dāvanām padomāt laicīgi. Kopā ar meitu izmēģinājām marmorēšanas krāsas. No sākuma biju domājusi, ka veidošu kartiņas, bet tad iedomājos par savu vismīļāko cilvēku pasaulē, kuram noteikti patiktu dzejoļu grāmatiņa. Tad,nu, šīs lapas veidos ilustrācijas un jāpiemeklē vēl tikai dzejoļi, kurus noteikti pārrakstīšu ar roku. Kad grāmata būs gatava, ceru to atrādīt, bet pagaidām - krāsas uz papīra.... Tas gan ir pirmais mūsu mēģinājums, vēl jāpiešauj roka. 

trešdiena, 2011. gada 2. novembris

Kreiļu diena - zviedru raksts!!!

Reiz dzīvoja oktobrēns! 
Mans stāsts sāksies nesenā pagātnē, kad Padomju laikos kreiļi netika cienīti. Mani gan skolā pieņēma tādu, kāda esmu, bet darbmācības skolotāja uzskatīja, ka es neko nemāku un nevaru, jo patiesībā viņa pati nezināja, kā lai iemāca kreilim adīt. Mana mamma palēnam izprata lietas būtību un tad, nu, visu, ko skolā tapināju, skolotāja novērtēja par vienu balli zemāk, jo laikam domāja, ka mana mamma ada manus cimdus un zeķes..... 

Ilgu laiku tā arī es uzskatīju, ka nav ko iespringt - adīšana nav mana stiprā puse. Pie tam, kāds man klusi pačukstēja, ka labiskos valdziņus es taisot tādus dīvainus - griestus. Pagājušajā gadā iepazinos ar brīnumrokdarbnieci Līgu, kura mani iedrošināja -  sak, - vai nav vienalga vai valdziņš griests vai negriests, galvenais, ka cimdi smuki. 

Tomēr, ar to tehnisko rakstu saprašanu un vēl jo trakām bildīšu skatīšanos ( kur uzzīmētas divas adāmadatas kā labrocim) man ir kā ir. Nu, kreilis mani sapratīs! Paiet ilgāks laiks, līdz izprotu kā no otras puses tas viss jādara.... 


Nesen nopirku "Rokdarbu vācelītes" žurnālu un nolēmu uzpiņģerot sev cepuri. Sacīts - darīts! Lasu: trallallā, trlallallā un pēc tam: " 16. cm adīt zviedru rakstā: no adījuma kreisās puses kreiliskos valdziņus noceliet ar uzmesto pavedienu, labiskos valdziņus adiet kā parasti..." Protams, esmu moderna sieviete, un rakstu guuuglītē "zviedru raksts" - un neko sakarīgu neatrodu. Meklēju tālāk "nocelts valdziņš ar uzmestu pavedienu" - http://www.musturs.lv/adisanas-abc/valdzinu-veidi/ Zīmējumu ar tām adatām man neder. Tad vienā čatā palīdzēja rokdarbnieces, kuras apspriedās par Patentadījumu. Izklausījās kaut kā dikti līdzīgi manam variantam. Sākumā eksperimentēju ar sarežģītiem aprakstiem - pirms noceltā valdziņa pārmet adatai pāri adāmo dziju ( īsti gan nesapratu, kur jāmet) utt., tad valdziņi  dubultojas un tad jāsaada kopā - atkal nesanāca. Līdz beidzot nokļuvu pie komentāriem:

  • Man ierādīja tādu rakstiņu, arī diegi ietaupās, veidojas smuks raksts, kaut kas līdzīgs patentadījumam. 
  • Pirmo noceļu kā jau parasti pirmo, tad atkārtojas: kreiliskais, nocelts, kreiliskais, nocelts, 
  • Atpakaļrindā tas pats - kreiliskais- ir kreilisks, noceļ noceļamo, un tā visu laiku, man patīk, un ātri adās. 



Es pamēģināju, iznāca dikti līdzīgs kā žurnāla bildē.  Atpakaļ  adot,  rīkojos bez nocelšanas - labiski, kreiliski, un man sanāca tāds biezāks adījums. Žurnālā izskatās šķidrāks adījums.  Ja man būtu kāds konsultants, kurš spētu pateikt:
VAi Zviedru raksts ir tas pats patentadījums?  Un vai es te neesmu sarakstījusi pilnīgas mulķības? 
Es būtu ļoti patteicīga!!!! 


P.S. Manai meitai atkal šaize - mamma nevar adīt viņas vietā cimdu, jo - meita nav kreile!!! :)))
Konfektes var dzīvot dziļi iekšā, siltumā... :)


P.S.S. Ja man pietrūkst spēka diviem cimdiem, tad var uzrasties šāds konfekšu glabātājs---------------------------^