Pirmdiena!
Ko cilvēks dara, kad saķer vīrusu un nejūtas vairs labi? Protams, guļ gultā un dzer zāļu tējas. Mana draudzene Kristīne jautāja - vai es tajā gultā guļu viena? Protams, ne - kopā ar dzijas kamoliem.... Tad, kad ārā spīd saule un visi to vien runā, kā par pavasari, bet es vāļājos gultā, tad prātā nāk drūmas domas, jo nedzirdu putnu čalas, neredzu sniegpulksteņus un nevaru apstaigāt savu dārzu. Tāpēc tādā mirklī man radās šis violetais putniņš, kurš lika tomēr pasmaidīt...
Otrdiena!
Vēl ar vien mokos ar vīrusu. Tā īsti jau man nesanāk pagulēt, jo pusdienas, trauki, kucēni neļauj man garlaikoties. Pārcilājot grāmatas no vienas vietas uz otru, atradu grāmatu, kuru pasen kā biju iegādājusies Amazon.com. Toreiz noriecājos un aizmirsu par to, jo tuvojās Ziemassvētki un bija citi lieli projekti. Tagad izmēģināju roku amigurumos ( vai kā nu tos īsti sauc).... Prāts vēl ar vien nesas uz putniem, tāpēc tapa šī pūce vai kas cits....
Trešdiena!
Nakts vienkārši negulēta!!! Mazie kucēni bija izdomājuši, ka viņiem jau vajag citu nakts maltīti, jo mammai Mangai vairs nav pacietības viņus pilnvērtīgi pabarot. Pirāts pat bija izlēcis no savas gultas vietas ( kas nemaz nav tik viegli izdarāms) un sēdēja zem galda. Īsti apmierināts par vientulību viņš nebija, tāpēc uzmodināja mani un vīra kungu. Kamēr mēs pierunājām Mangu tomēr kaut cik vēl var pabarot bērnus, kamēr sagatavojām papildus porciju, tikmēr stunda jau riņķī. Pēc tam man miegs vairs nebij nevienā acī... grozoties un cenšoties miegu atkal satikt, sapratu, ka laiks tiek iztērēts veltīgi, tāpēc uzadījās detaļas jau jaunam amigurumi mošķim. Vēl gan neesmu to visu sašuvusi, jo ..... darbi, darbi, kucēni.... Bet drīz pabeigšu! Tad ar atrādīšu....
Ko cilvēks dara, kad saķer vīrusu un nejūtas vairs labi? Protams, guļ gultā un dzer zāļu tējas. Mana draudzene Kristīne jautāja - vai es tajā gultā guļu viena? Protams, ne - kopā ar dzijas kamoliem.... Tad, kad ārā spīd saule un visi to vien runā, kā par pavasari, bet es vāļājos gultā, tad prātā nāk drūmas domas, jo nedzirdu putnu čalas, neredzu sniegpulksteņus un nevaru apstaigāt savu dārzu. Tāpēc tādā mirklī man radās šis violetais putniņš, kurš lika tomēr pasmaidīt...
Otrdiena!
Vēl ar vien mokos ar vīrusu. Tā īsti jau man nesanāk pagulēt, jo pusdienas, trauki, kucēni neļauj man garlaikoties. Pārcilājot grāmatas no vienas vietas uz otru, atradu grāmatu, kuru pasen kā biju iegādājusies Amazon.com. Toreiz noriecājos un aizmirsu par to, jo tuvojās Ziemassvētki un bija citi lieli projekti. Tagad izmēģināju roku amigurumos ( vai kā nu tos īsti sauc).... Prāts vēl ar vien nesas uz putniem, tāpēc tapa šī pūce vai kas cits....
Trešdiena!
Nakts vienkārši negulēta!!! Mazie kucēni bija izdomājuši, ka viņiem jau vajag citu nakts maltīti, jo mammai Mangai vairs nav pacietības viņus pilnvērtīgi pabarot. Pirāts pat bija izlēcis no savas gultas vietas ( kas nemaz nav tik viegli izdarāms) un sēdēja zem galda. Īsti apmierināts par vientulību viņš nebija, tāpēc uzmodināja mani un vīra kungu. Kamēr mēs pierunājām Mangu tomēr kaut cik vēl var pabarot bērnus, kamēr sagatavojām papildus porciju, tikmēr stunda jau riņķī. Pēc tam man miegs vairs nebij nevienā acī... grozoties un cenšoties miegu atkal satikt, sapratu, ka laiks tiek iztērēts veltīgi, tāpēc uzadījās detaļas jau jaunam amigurumi mošķim. Vēl gan neesmu to visu sašuvusi, jo ..... darbi, darbi, kucēni.... Bet drīz pabeigšu! Tad ar atrādīšu....
3 komentāri:
Ak tu mīļo stundiņ, vai ir vēl kāds, kuru vīruss ir saudzējis? Lūdzu veseļojies!
Apskatot Tavus putnus, secinu, ka manas ornitologa prasmes ir lielas, jo visi liekas ir PŪCES. Skaisti, gudri putni, kā pati to darinātāja!
Man jau ar tā doma bij par pūcēm.... Paldies par komplimentu....
Ierakstīt komentāru