Skrapijs

Pēdējās dienās prāts un rokas nemaz vairs nenesas uz rokdarbiem. Daru, ko darīdama, bet jūtu, ka nesanāks ni lelle, ni šalle.... Tāpēc  paveldzēšos ar stāstu par maniem suņukiem. 


SKRAPIJS

Vispieklājīgākais ( vismaz līdz šim) no visiem saviem brāļiem un māsām ir Skrapijs. Pirmajā dienā, kad pārējie to vien darīja kā ēda, Skrapijs pieklājīgi pagāja maliņā un ļāva citiem izpausties ( iedzimta iteliģence un tolerance!!! -  viss no mātes). Tomēr kucēnu svara lielās atšķirības jau otrajā dienā lika mums mazliet satraukties un jautāt vetārstam, ko darīt? Dakters teica: "Jāpiebaro!" Nopirkām vislabāko māklīgo pienu ( vai nu kā tas pulveris saucās)  kucēniem, mazo pudelīti un mēģinājām sunīti piebarot, bet šis tik skrāpējās ar saviem nadziņiem ( tā arī uzradās vārds Skrapijs) un lika manīt, ka tādu nedabīgu lietu nedzers!!! Viņam derot TIKAI MAMMAS PIENS ( gudrs puika, viss tēvā noteikti atsities)!!! Tad nu mēs, pārējie ģimenes locekļi, 3 dienas visi kopīgiem spēkiem mazliet pabīdījām resnos brāļus, māsas malā un kontrolējām, lai katrā ēdienreizē Skrapijs būtu pie "galda". Tagad viņš ir vissportiskākais ( nav nekādu  milzīgo tauku krunku uz sejas), visveiklākais un visašākais. Pat Pirāts nevar Skrapijam atņemt ņammu. Pačukstēšu - Skapijs jau uzdod balsi, ja kas nepatīk un, man šķiet, ka bŗāliem un māsām ir liels respekts...