Ezis drošsirdis

Manā bērnībā eži bija bailīgi un vienmēr ierāvās savā adatu kažociņā, kad tuvojās cilvēks.... Šodien laukos iepazinos  ar manu bērnu draugu - ezi -  drošsirdi, kurš  mierīgi iepozē fotoaparātam, ēd kaķu barību un ļaujas pat pieskārieniem.... ēdot gan bik' murkšķēja un lūkojās manī baltu aci, bet vispār bija izcili drosmīgs ezis!!!! 

Izcila kūka un izcils suns....

Nu, šajās divās dienās pabiju ciemos, un mana meita Anete pagatavoja izcilu kūku... Sākšu ar garšīgāko.... 

Kurmju rakums 

Anete nopirka veikalā pīrāga "Kurmju rakums" maisījumu un, veicot visu soli pa solim pēc apraksta, to pagatavoja.... 

Izcepa pašu kūku, izgreba viduci un saguldīja iekšā banānus

Saputoja putukrējumu, piebēra šokolādes pārslas

Un kūka bija gatava....  un BEZGALA  garšīga....




Es pa to laiku.... 

Devos ciemos pie sava suņubērna uz viņa jaunajām mājām.... Mans Skrapijs (nu, jau Beris -  Berimors) pie manis nodzīvoja visilgāk un bija mana saule, mana mīla un mana dzīve.... 

Pirmais rējiens, sagaidot mani pie savas jaunās dzīvesvietas, tāds īstena saimnieka cienīgs - kā nekā jāsargā māja. Saucu suņuku viņa senajā vārdā, bet to viņš vairs neatpazina, arī mani pēc izskata laikam nepazina ( jā, esmu nokrāsojusi citādākus matus... ar tām sievietēm jau nekad neko nevar zināt...:)).  Bet mugurā man bija Skrapija mīļākais džemperis, ko viņam, mazam esot, patika ņurcīt un pluinīt....

Sniedzu roku, lai aposta mani un tad, kā zibens ķēriens - pielicis degunu pie džempera, mans suns mani ATCERĒJĀS... PRIEKS, LAIME, BUČAS UN LĒKĀŠANA STUNDAS GARUMĀ!!! Tas bija tik mīļi, sirsnīgi un laimīgii....

Skrapijam 6. mēneši....

Jaunie saimnieki ar sajūsmu stāstīja par Berija gaitām un mīl viņu bezgalīgi.... Man par to ir begalīgs prieks. 

Dalmācietis nekad un  nevienu neatstāj vienaldzīgu un ir tiešām laimes,  ģimens un mīlestības suņi!!! 

Manas Anetes super ideja...

Manai meitai Anetei ( 14. gadi) nepatīk, ka es lielos ar viņas darbiņiem, bet bloglandijā jau gan var... tā pa kluso... sajūsmināties par visu, ko dara mans bērns...

Aneti ir pārņēmusi ideja par dzīvnieka maskas un tērpa darināšanu. Kaut kur YouTube dzīlēs noskatīja ideju un - aiziet!  Nav laika ne vairs ar draudzenēm skraidīt ne atpūsties no smagā skolas gada.... 

Maska jeb seja... 

Tās kājas ir vnk ģeniālas! 

Es tā nevarētu!!! Super pacietīgi un ģeniāli.... 

Diena ar haiku...

Kāds prieks -
Riekšavām no ūdens smelt
Pavasara gaismu.
(N.Asuka)

Māksla Jelgavā

Jeb -  kā es gāju uz muzeju.... 

Anetes

Anetes

Šodien man bija jāaizbrauc uz Jelgavas Mākslas skolu un jāaizved meitas darbi, kuri tapuši dziļā slimošanas laikā, bet steidzamā kārtā. Anetei jau nepatīk, ka es savā blogā lieku viņas darbus, bet man tiešām prieks par viņas spēju tik foršīgi visu uztaisīt un uzzīmēt un uzgleznot, ka  dažreiz arī kaut ko ielikšu piemiņai no šī laika..... 

Izrādijās, ka skolā ir izstāde... 

Tad,nu, paķēru līdzi fotoaparātu un iemūžināju vienu dienu Jelgavā, meklējot mākslu..... 

Man vislabāk patika šī Vitas glezna 

Ziemīgi...

Romantiski - protams, fotoaparāts nepaņem visu skaistumu.... 

Skolā izlasīju, ka Ģederta Eliasa muzejā esot jelgavnieku gleznu izstāde. Iedvesmota  metos uz muzeju. Ar lielām grūtībām atradu, kur novietot mašīnu, bridu pāri remont rakumiem un kāpelēju pāri dažādiem šķēršļiem ( kā jau Jelgavā pienākas), lai apskatītu mākslu, bet.... 

Izrādās šodien ir otrdiena!!! Par pārējo mākslu, ko pamanīju mājupceļā, pastāstīšu rīt.... 

Pilnai laimei nevajag daudz!

Svētdienas kadrs 1. aprīlis


Šodien ir laimīga diena! Puķe zied skaisti...

katlā vārās pusdienas... un...suņi jau 15 minūtes kā guļ!!!

Svētdienas kadrs 11.03.

Lelle

Biju ciemos pie draudzenes Kristīnes. Viņas dēls Mārtiņš bija uzmeistarojis dikti skaistu un mīļu lellīti. Nevarēju nenofotografēt. 

Svētdienas kadrs 4. marts

Šodien saku  vīra kungam - braucam meklēt svētdienas kadru! Viņš jautā, kur meklēsim? Nu, tur, kur acis rāda! No sākuma apbraukājām tuvākās ielas Jelgavā, bet kadru neatradām, tad nolēmām aizšaut līdz Dobelei. Sak', ja neko citu neatrodam, tad pilsdrupas tur stāv kā vienmēr un sen nav pa tām kāpelēts.  Dobelē sagribējām  apskatīt mazās pilsētas ieliņas un..... atradām draugus, kuri šķiet -  dodas prom uz aukstākām zemēm.  Tā līdz pilsdrupām nenokļuvām, jo sākām braukt ar vien dziļāk un dziļāk mežos, zemes ceļos un iepazinām nomaļākas apdzīvotas vietas. Tas mums parasti tāds ceļojuma rituāls - nekad nezināt, kur nokļūsim, jo Latvija taču ir tik skaista! Katrā vietā varam ķert skatus, izpētīt vēsturi, iepazīt tagadni un baudīt ar acīm kadrus.... 

Ar dievu, ziema - esi sveicināts, pavasari!!! 

Svētdienas kadrs 26.02.

Mani mīluļi! 
Tā kā mana dzīve šobrīd griežas tikai par un ap viņiem, tad svētdienas kadri ir divi.

Paēdis un laimīgs... 

Kad es varēšu ar tiem baltajiem spociņiem spēlēties? 

Svētdienas kadrs 19.02.

Mūsu ģimenē liels pieaugums - suņu mazuļi. Tas, nu, arī ir mans svētdienas kadrs, jo visi dzīvojam tikai ap  šo vienu svarīgo notikumu. Cenšamies jaunajai māmiņai palīdzēt visādi, kā vien mākam. Pirmā negulētā nakts mums visiem un darbu pilnas rokas..... Pavisam drīz manā blogā taps  dalmāciešu dienasgrāmata! :)

Svētdienas kadrs 12.02.

Prieks, lidojums, dzīve...