Kad viss cits ir galīgi šķērsām - top lelle...

Nu, kā var tā sagadīties - nedēļā, kura man brīva un kurā ieplānoti visādi forši ciemi un pasākumi - es ņemu un 2 stundu laikā noķeru vīrusu ( "iedāvinātu" no mana vecākā dēla)? Tagad esam ģimenē jau 3 slimnieki un, lai vai kā, nākas atcelt visas skaistās, ieplānotās lietas. 3 dienas gulēju gultā bez jēgas un sapratnes, jo nebija spēka neko padarīt. Šodien pamodos ar sajūtu, ka ir jau labāk un, iedvesmota, ķēros klāt vienai no manām sen aizsāktajām lellēm..... rezultāts man jau šobrīd pašai ļoti patīk.... Mērķis viens - līdz pilnīgai veselības atgūšanai lelle būs gatava!!! 

Futbolfane

Kamēr vakar skatījos savu futbolu, tapa futbolfane...mazliet līdzīga man un mute tik liela, jo bija skaļi jākliedz... Labi, ka netiku līdz kleitai, jo tā noteikti būtu dzeltenzila ( protams, vakar spēlēja komandas manās mīļākajās krāsās, bet kleitu lellei gribu citādāku). Redzēs, kas spēlēs šodien un nez vai ir kādai futbola komandai lillā tērpi...???   

Puķu murkšķis

Kādā jaukā dienā nolēmu pagatavot lācīti... uzzīmēju to, izgriezu un noliku malā, jo citi darbi dzina tos padarīt... 

Citā jaukā dienā to pašu lācīti paņēmu otrādāk un - sanāca  puķu murkšķis... Lācis nesanāca...

Turku bikšu variācija

Ilgs klusuma brīdis ir bijis arī manā blogpasaulē.... Tas gan nenozīmē, ka neko neesmu darījusi. 
1. Kopš manā ģimenē uzradās četr - pieaugums, brīvā laika bija maz. 
2. Februārī sagribējās pūkainu mājas džemperi - iesāku to šūt pēc vienas no "Burdas" piegrieztnēm, bet - ak, vai - maniem suņiem tā patika tā pūka, ka nevarēju bez viņu līdzdalības neko padarīt, tāpēc darbu atliku uz vēlāku laiku.
3. Pagājušajā nedēļā, kad visi svinējām pēdējo skolas dienu - aizgāja tautiņās arī man pēdējais suņuks, Skrapijs, kurš tagad ir Berijs. 
4. Nu varu atrādīt savus darbus.... un tie nebūt vēl nav visi darbi.... jo vēl šis tas man stāv iesākts un nepabeigts... 

Turku bikšu variācija un T krekls ar aplikāciju... baziliks tūlīt tiks iestādīts... 

Pūkainais džemperis vēl bez ornamentiskās piespraudes, kura top... un pirmais murkšķis... 

Mīļais murkšķis no mans paradīzes.... 

Cimdu zaķis

Zaķu diena! 

Šodien pie manis brauks ciemiņi - lieli, mazi un svarīgi. Kopš Ziemassvētkiem esmu nolēmusi, ka manu māju nepametīs neviens bērns bez dāvanas, tad mazliet atjaunoju savu dāvanu kasti - lai ir no kā izvēlēties dāvanas.... Tad jau vēlāk uzrakstīšu kā mums gāja. Jā, un taisos izpromēt vienu vieglu un gardu recepti, kuru man ieteica draudzene Kristīne. Arī par to vēlāk.... Vēl jau māja jāpiekārto... :) 

Bēbis

Niekojoties starp darbu, māju un suņiem.... 

DK "Leļļu māja" 2. daļa

Mana māja ir gatava. Paspēju to pagatavot uz ciemiņu atbraukšanu. Protams, ir dažas pārdomas un idejas, kā to visu darīšu citādāk nākamajā reizē. 1. Noteikti neņemšu tik biezu audumu - džinsa audumu, jo šujot deļās kopā, pirksti sāpēja. 2. Nešūšu 2 detaļas jau sākumā kopā, bet katru atsevišķi pildīšu ar polsterējumu. 3. Polsterējumam nākamajā reizē mēģināšu izmantot kaut ko citu - ne kartonu. 4. Noteikti veidošu vaļēju logu un 5. mēģināšu iešūt atveramajā daļā rāvējslēdzēju. 

Mājas aizvēršanu nodrošināju ar pogām, kuras kopā satur gumija. 

Dārzā visas zemenes un lapiņas var noņemt un pielikt kaut ko citu. 

Siena, logi, kurus noformēs pašas mājas saimnieces. Vieta fantāzijai. 

Skaisti rozā... 

Laimīgās mājas īpašnieces, kuras jau kaļ plānus kā lelles šajā mājā dzīvos, ko darīs, ko aicinās ciemos. 

Man ir liels lepnums par savu pirmo māju. 

DK Leļļu māja. 2. daļa

Vakar suņi pamodās kā viemēr 5.30, paēda un kā par brīnumu aizgāja gulēt.... Man radās iedvesma. 1. Ļoti labi ir tie kopdarbošanās projekti, jo tie motivē - negribas palikt visslinkākajam, gribas paspēt visu kopā ar citiem. 2. Man beidzot ir mērķis, kam dāvināšu savu leļļu māju, bet, lai to realizētu, ir jārukā ne pa jokam, jo ciemiņi būs klāt jau rīt...!!! Tāpēc vakar laikam suņi juta, ka man vajag vairāk brīva laika - uzvedās prātīgi, un es daudz ko jau paspēju izdarīt pie savas mājas. Protams, kā jau pirmajā reizē, pieļāvu dažas kļūdas, dažreiz nācās pasēdēt un padomāt ko un kā darīt, bet šobrīd esmu te...

Malas vēl bija nesašūtas, bet process top! 

Detaļas uz to brīdi gan tika vienkārši sastutētas kopā.... 

Izgriezu pilnīgi citas auduma detaļas, jo iedvesma lika tā darīt... Šodien jāšuj tālāk. Taisnība ir Daigai, ka process ievelk, tagad jau gribas ātrāk un ātrāk redzēt gala rezultātu....
P.S.  Mīļie suņi, uzvedaties prātīgi šodien! 

Darām kopā "Leļļu māja" 1. daļa

Arī es pieteicos Daigas rīkotajā kopprojektā, jo jau sen sapņoju pagatavot leļļu māju. Kaut arī dienas manas paskrien vēja spārnos un nogurums ir bezgalīgs, tomēr kopdarbošanās mazliet liek savākties un kaut ko arī izdarīt. Šobrīd mans sākuma posms ir vēl tikai krietnā sākumā, jo: 

1. Sagriezu detaļas, bet pēc tam tikai sāku domāt, ka dažas sienas gribu citā krāsā, lai, māju aizverot, būtu skaisti.... Šodien sagriezīšu un ceru, ka sašūšu visu tā, kā gribas.... 

2. Ilgi domāju, ko likt stingrumam pa vidu. Bija mājās kartons, bet nebija dūšas to sagriezt. Vakar vīrs piekrita man palīdzēt un rezultātā iedzīvojās tirpstošā un neko nejūtošā pirkstā no lielās griešanas, bet man ir kartona detaļas. Gribu tās nopolsterēt ar mīkstāku audumu, bet tad īsti vairs nesaprotu, cik ļoti tas biezums ietekmēs sākumā izgriezto figūru lielumu.... Laikam līmēšu uz kartona to mīksto materiālu, jo tā šķiet prātīgi darīts, bet varbūt ir vēl kāda labāka ideja? 

Amigurumi jeb slimnieka dienasgrāmata

Ceturtdiena! 
Steidzami jānoskaidro - cik daudz un cik bieži var dot kucēniem papildus barību 4. nedēļā, jo šis bezmiega režīms mani nomocīs. Nav pat laika tā kārtīgi izslimot ( jeb izslinkot) savu vīrusu, jo mazuļi prasa tik daudz uzmanības!!! Varbūt kāda no blogmeitenēm var pastāstīt par savu pieredzi kucēnu audzināšanā? Zinu, ka esmu hiperaprūpīga saimniece, jo, piemēram, šobrīd, kamēr rakstīju šo ziņu, kucēni pamodās un bērni ar viņiem paspēlējās - tik labi paspēlējās, ka mazuļi aizgāja atkal gulēt. Es noteikti jau atkal būtu sākusi domāt par ēšanu, barošanu un citām bazālām vajadzībām, bet kucēniem vajadzēja vien jautras rotaļas... :) Tomēr laikam  naktīs man NAV īsti spēka rotaļāties. Varbūt jāuztamborē kādā ROTAĻLIETA suņiem? Bet dzija noteikti nav tas labākais variants mantu pagaršošanai.... Kā lai izklaidēju savus suņus?

P.S. Mans nakts darbs amigurumi mošķu darbībā vainagojās ar to, ka adīju lāci, bet iznāca vilks! 

Amigurumi jeb slimnieka dienasgrāmata

Pirmdiena!
Ko cilvēks dara, kad saķer vīrusu un nejūtas vairs labi? Protams, guļ gultā un dzer zāļu tējas. Mana draudzene Kristīne jautāja - vai es tajā gultā guļu viena? Protams, ne - kopā ar dzijas kamoliem.... Tad, kad ārā spīd saule un visi to vien runā, kā par pavasari, bet es vāļājos gultā, tad prātā nāk drūmas domas, jo nedzirdu putnu čalas, neredzu sniegpulksteņus un nevaru apstaigāt savu dārzu. Tāpēc tādā mirklī man radās šis violetais putniņš, kurš lika tomēr pasmaidīt... 

Otrdiena! 
Vēl ar vien mokos ar vīrusu. Tā īsti jau man nesanāk pagulēt, jo pusdienas, trauki, kucēni neļauj man garlaikoties. Pārcilājot grāmatas no vienas vietas uz otru, atradu grāmatu, kuru pasen kā biju iegādājusies Amazon.com. Toreiz noriecājos un aizmirsu par to, jo tuvojās Ziemassvētki un bija citi lieli projekti. Tagad izmēģināju roku amigurumos ( vai kā nu tos īsti sauc).... Prāts vēl ar vien nesas uz putniem, tāpēc tapa šī pūce vai kas cits.... 

Trešdiena!
Nakts vienkārši negulēta!!!  Mazie kucēni bija izdomājuši, ka viņiem jau vajag citu nakts maltīti, jo mammai Mangai vairs nav pacietības viņus pilnvērtīgi pabarot. Pirāts pat bija izlēcis no savas gultas vietas ( kas nemaz nav tik viegli izdarāms) un sēdēja zem galda. Īsti apmierināts par vientulību viņš nebija, tāpēc uzmodināja mani un vīra kungu. Kamēr mēs pierunājām Mangu tomēr kaut cik vēl var pabarot bērnus, kamēr sagatavojām papildus porciju, tikmēr stunda jau riņķī. Pēc tam man miegs vairs nebij nevienā acī... grozoties un cenšoties miegu atkal satikt, sapratu, ka laiks tiek iztērēts veltīgi, tāpēc uzadījās detaļas jau jaunam amigurumi mošķim. Vēl gan neesmu to visu sašuvusi, jo ..... darbi, darbi, kucēni.... Bet drīz  pabeigšu! Tad ar atrādīšu.... 

Manas lelles

LEĻĻU DIENA


Kaut biju nolēmusi pēc senām pasaules tradīcijam svinēt Meiteņu dienu jeb Leļļu svētkus, ko  Japānā atzīmē 3. martā, tomēr nesanāca. Esmu iesākusi vienu interesantu lelli, bet pagaidām nav spēka to pabeigt. Nākamgad noteikti svinēsim visas kopā šo dienu, jo Japānā tā ir īpaša diena ģimenēs, kurās aug meitas, un ar šiem svētkiem ir saistītas daudzas krāšņas tradīcijas. Mēs arī varam pārņemt dažas jaukas tradīcijas no pasaules, vai ne? Bet varbūt nosakām pašas savu meiteņu dienas datumu? 

Tā ir mana pirmā un pagaidām vienīgā korejiešu lelle ar krūtīm.... 

Nu, dikti jau līdzīga Lotei. Ir iesākta šūt viņas māsa, bet.... 

Caca... 

Šoreiz nostaļģijas vadīta apskatīju savas pirmās lelles, kuras tapa vēl vispār nenojaušot, ka viņu maģija iedarbosies uz mani tik ļoti spēcīgi, ka turpmāk no lellēm vairs netikšu vaļā. Skat, kas man bija sākumā. 

Lelles

Man patīk lelles, laikam bērnībā maz ar tām spēlējos. Atceros, ka bērnībā biju tāds pašpuika,  labāk man patika kāpt kokos un taisīt loku un bultas. Kad attapos, tad par lellēm vairs nedomāju. Bija mums ar māsu gan arī leļļu skola, kurā mācījām visus - gan lāčus, gan lelles. Katram iekārtojām savu burtnīcu pierakstiem un pildījām mājas darbus lāču vietā. Kad kaimiņu meitenei nopirka leļļu ratus, arī sasapņojāmies par tādiem un šķiet, ka dabūjām - pa abām ar māsu vienus..... ( liels deficīts bija). Guldinājām ratos īstu kaķi, savu mīļo Mjausi, un vizinājām...! 

Tamborētas lelles un kūkas

Mana kūku Lote

Tamborējot savas mīļās lelles un kūkas, prātā nāk dziesma no "Suņa stundas" repertuāra "Kūku Marija"  ( Ingas Gailes dzejolis). Nē, manai Lotei nav nekāda sakara ar Mariju, bet grupa "Suņu stunda" man vienkārši patīk.....  


.... Suņa stunda.... kūku Marija

Tamborētas lelles un kūkas

Reiz dzīvoja Anmarija, kurai bija īsta, labākā draudzene Lulle. Meitenēm ļoti garšoja kūkas. Vienu dienu Anmarija izcepa kūciņu un gribēja iet ciemos pie Lulles, bet Lulle teica: "Nē, tu nevari šodien nākt, jo es arī gribu cept kūku, bet šodien man nav laika." 
Tā,nu, meitenes norunāja satikties nākamajā dienā.  Lulles kaķis  izteica meitenēm protestu - ja ieplānota ballīte, tad arī viņam vajag ko garšīgu... 
Sacīts, darīts!

  Nākamajā dienā Anmarija devās pie Lulles. 

 Lulle  bija izcepusi milzīgu biskvīta kūku ar  bizē pildījumu. 

Citas draudzenes, uzzinājušas par ballīti, arī sacepa  kūkas un pievienojās... 

Kamēr meitenes ballējas, kaķītis sargāja kūkas, bet vissvarīgākā viņam bija desu virtene. :)

Laba ballīte mums izdevās! 

Spēle "Leļļu boulings" jeb "Leļļu bumbings"

Nē, šī nebūs tā beibe, pie kuras mana Anmarija dodas ciemos ar kūku. Šī būs īpaša spēle maniem viesiem. Domājams, ka pavisam drīz ( janvārī) manām draudzenēm būs ballīte pie manis. Noteikti ieradīsies arī īpašie mazie viesi, tāpēc nolēmu uztamborēt viņiem spēli" Leļļu bumbings". Bumbinga lelles pamazām top, par pašu tamborēto bumbu vēl jāpadomā - tai jāripo un jābūt nedaudz smagākai, bet drošai un uzticamai... :) 

Tamborēta lelle un kūka

 ANMARIJA IET CIEMOS.... 
Kūkas recepte: citronu biskvīts + aveņu ievārījums un avenes pūdecukurā. Gar kūkas  maliņu rotājumam - krāsaini cukura gabaliņi. 



Bet, ja nopietni, tad - otrā adītā kūka manā izpildījumā. Top jau Frankfurtes desiņas un vēl viena kūka pie iemītniekiem, kurus apsveikt dodas Anmarija....




Turpinājums sekos... :) 

Lelles princese

       Princese Ai!!!


Es ar sevi ļoti lepojos. Jau vakar vakarā skatījos, priecājos uz savu princesi! Izdevās, manuprāt, lieliska! 


Rokas tamborēju gandrīz pusi dienas, jo man tās vienmēr sanāk nevienāda izmēra - skaitu kā gribu valdziņus, kaut kur pēkšņi pieaudzis par vienu valdziņu vairāk.    Šoreiz izdevās. Vēl man patīk šūt pērlītes ar diegu, kuru neredzu. No sākuma gan sakreņķējos, jo kaut ko mudžināju, mudžināju - pati nesapratu, ko tur daru. Tad ņēmu talkā iztēli!!! Iedomājos, ka man ir diegs  un tik šuvi, vēl nostiprināju ar mezglu un.... viss izdevās.  

                                                                                                                                                                       

Emo meitenīte

Esiet sveicinātas skumjas... 

Šodien esmu pavisam bēdīga, jo bija ieplāntos ceļojums, bet draudzene saslimusi, un mēs nekur  netiekam. Daina,  veseļojies, ēd daudz ķiplokmaizes un medusmaizes..... Es šobrīd līdzinos šai skumjajai meitenītei, bet arī skumjas ir jāizdzīvo!!! :) 

Noslēpumu glabātāja Zai Zai

Manu ģimenīti piemeklējušas dažādas ligas  - rudens vīrusi un darba traumas. Manam noskaņojumam atbilstoši, gribēju uzšūt skumjo emo meitenīti, bet sanāca zaķenīte Zai Zai - gana līksma un optimistiska, jo sirds dziļumos es arī vienmēr esmu optimiste. Tas tur priekšā nav priekšauts, bet gan kabatiņa slepenajām zīmītēm, kuras Zai Zai glabā  saviem mīļajiem....