Par mani

Mans fotoattēls
Ozolnieki, Latvia
Mīlu sauli, un man nekad nav garlaicīgi...

piektdiena, 2011. gada 30. decembris

Adītas, veļas mašīnā filcētas čības


Man ir pirmais, nopietnais pasūtījums: mans jaunākais tīnis Artūrs ievērtēja veļas mašīnā filcētās čības, kuras es sev kā eksperimentu biju uzadījusi, un teica, ka viņam arī tādas vajagot! Ja bērns atzīst čības par labu esam, tad man par to milzīgs prieks un liels darba spars. Te,nu, tapa Artūram čībiņas!  

ceturtdiena, 2011. gada 29. decembris

Dāvana sev pašai

Visus apdāvinot, sagribēju uztapināt arī sev kādu dāvanu. Tā kā šogad ziema nesteidzas pie mums ciemos ( es domāju tādu īstu ziemu - ar sniegu!!!), tad man ir laiks sagatavoties slēpošanas sezonai. Siltā cepure, cimdi un šalle noteikti noderēs vējainās slēpotāju dienās uz kalna! 

Urbānās rotas

Paldies Anitai  par ideju rotām. Uz Ziemassvētkiem mēs ar vīra kungu pagatavojām meitiņai - peciņai pārsteigumu. Man tā šaibiņu pīšana, tīšana nepadevās tik labi kā vīram. Pie tam, izskatījās viss ļoti viegli padarāms, bet tomēr nācās mazliet galvu palauzīt kā to lentīti tā pa smuko satīt..... 

Dāvanu prieks

Man bija tā laime uz Ziemassvētkiem apdāvināt Ingas ģimenīti. Man, tāpat kā Ingai, ir 3 bērni: divi dēli un meitiņa - peciņa. Apskatot Ingas bildi blogā, iedomājos, ka viņai piestāvētu sarkana krāsa un tapa šallīte.



Ļoti gribēju uztamborēt arī lellīti meitiņai. Sacīts darīts!






Bet, lai svētki būtu visiem vienādi priecīgi, vajadzēja arī iepriecināt puišus. Te,nu, gan man nācās mazliet ilgāk padomāt, jo puiši jau vairs nav nekādi mazuļi un viņus var neuzrunāt bērnišķīgas lietas. Izglāba  ideja par mīļo, labo Smailiju. Tapa atslēgu piekariņi ar filcētu  dzelteno, smaidīgi sejiņu. Piekariņus nepaspēju( aizmirsu) nofotografēt.... 


Vēl daži našķi no zemnieku saimniecības "Grava", kurā saimnieko mani vecāki un ir liels, skaists ābeļdārzs. Mana meitiņa ( Anete 14.gadi) ieminējās, ka nedrīkst dāvanu sūtīt bez piparkūkām un pati uzcepa tās Ingas ģimenītei. 


Tad,nu, arī dāvana bija gatava!
Lai jauks mums visiem Jaunais gads un smaids kā Smailijs mirdz mūsu sejās katrā nākamā gada dienā!



ceturtdiena, 2011. gada 22. decembris

Mīļā dāvaniņa

Šodien ir mans  prieka mirklis, jo pastnieks atnesa dāvaniņu no tālās Zviedrijas. Satraukumā vēru vaļā paciņu un no prieka un laimes pat aizrāvās elpa - rotu komplentiņš manās mīļākajās krāsās!!! Tieši manās krāsās... Ak, Dace  - no daceshobijiem - tu esi trāpījusi tieši desmitniekā. Un tik smalki sameistarots ar pērlītēm, metāla stieplīti... ( un nemaz ar nebija saburzījusies tā stieplīte - kā tu ieminējies :)). Paldies, Dace, liels paldies par šo pārsteigumu! Laimīgu, mierīgu un saskaņas pilnu arī Tev un Tavai ģimenītei šo gada nogali!




Skatos - Zviedrija.... manas ģimenes iemīļotākā valsts! :)

Elpa aizraujas no zili zaļās krāsas un smaids man līdz ausīm!!! 


Man patīk tas mīlīgais sniegavīrs! :)




P.S. Un liels paldies Inesei  par blogdraudzeņu dāvanu koordinēšanu. Šis bija pārsteidzošākais mans pēdējo gadu pasākums, kas lika smaidīt un justies patiesi laimīgai! 




P.P.S. Bildes gan man tādas tumšas un miglainais kā jau Latvijas  laiks aiz loga....  

pirmdiena, 2011. gada 19. decembris

Adītas, veļas mašīnā filcētas čības II. daļa

Drīz jau es būšu eksperte visos jautājumos par to, kā un ko nevajag darīt ar dziju, kura safilcējas veļas mašīnā. Pirmās manas čības man īsti neapmierināja, jo neizskatījās safilcētas ( nebija tik smukas kā žurnālā vai arī nebija tām fotoshops  uztaisīts). Toreiz biju nopirkusi mazliet cita veida filcējamo dziju, tad, nu, nospriedu - visa vaina dzijā. Mīļotajā veikalā Abakhan nopirku tieši to dziju, kuru reklamēja žurnāls... 

Pēc  žurnālā aprakstītā parauga neriskēju adīt, jo likās, ka čības iznāks par lielu ( iepriekšējā, citādā dzija safilcējās ļoti maz). Interneta dzīlēs atradu skaistu tabulu, kurā bija aprakstīti dažādi čību lielumi, valdziņu skaits utt.... un ķēros pie darba. Gribēju kā smukāk un  malas apdarināju ar filcu, piešujot to klāt pie čībām....
Secinājumi:
1. Jau darba procesā, lasot žurnāla rakstu par šīm čībām (nu, ir man tāda tendence - vispirms darīt, tad izlasīt visu līdz galam) atradu interesantus teikumus par to, ka gala rezultāts var būt dažāds, jo ūdens cietība ir dažāda, veļas mašīnas apgriezieni ir dažādi!!! Izklausījās pēc tādas atrunas, sak, nevainojat, ja kas.... Jautāju vīram, vai mūsu veļasmašīnai ir dažādi apgriezieni ( nu, tā arī ir mana iezīme - neko nesaprotu no tehnikām :)). Viņš apgalvoja, ka ir, bet nebija laika mani iepazīstināt ar tiem apgriezieniem.
2. Tā kā čības esot jāmazgā 60 grādos, tad pie sarkanajām čībām atradu veļasmašīnā vēl kaut kādus citus 60 grādus un šķita, ka tad viss safilcējas mazliet labāk ( laikam tie bija tie citi apgriezieni).
3. Mana izdaiļotā maliņa no filca pēc mazgāšanas padarīja čības mazliet šaurākas. Adītas tika uz manu 39 izmēru -  it kā der, bet stingras. 
4. Šī dzija sarāvās mazgājot vairāk nekā iepriekšējā, līdz ar to secinu, ka uz 39. izmēru vajadzēs noadīt vēl vienas mazliet lielākas čības.
5. Mēģināšu adīt vēl un vēl, jo ļoti jau man patīk šis eksperimentālais čību process un, kad būšu tikusi pilnībā skaidrībā ar visiem adīšanas, mazgāšanas knifiem, tad varēšu arī uzrakstīt pilnīgu recepti kā uzčubināt šādas čības..... 

pirmdiena, 2011. gada 12. decembris

Darbi un nedarbi

Sākusies lielā slimošana -  ar vīrusu esam nolikušies gandrīz visi ģimenē. Vēl tikai jaunākais tīnis turās un pārstāv mūs plašajā sabiedrībā. Žēl, uz blogu draudzeņu tikšanos tā arī netikšu, kaut ļoti, ļoti to gribējas. 
Tā, kā galva man kā spainis un dvēselē tādas žēlabainas noskaņas, nolēmu ķerties pie saplānotajiem rokdarbiem, jo cerēju, ka oma uzlabosies, bet - kas tev deva....
Draudzenei biju ieplānojusi uz dzimšanas dienu uzadīt volānšalli. Mirklī, kad tapa šī ideja,( pirms mēneša) mājās bija vien melnā krāsā volāndzija, tāpēc sāku to adīt, bet visu laiku nepameta doma, ka melnā krāsa nav tas labākais variants šai šallei. Šalle adījās ļoti lēni un negribīgi. Laikam manas neapmierinātās domas arī materializējās, jo adot pēkšņi atklājās caurums volāndzijā. Secināju, ka caurums ārdās tālāk un no dusmām nobeidzināju šalli, tagad man ir melns kruzuļots šallgabals, kuram pielietojumu meklēšu vēlāk.... 


Šajā ilgajā adīšanas laikā bija nopirkusies balta volāndzija, un, tavu brīnumu, baltā šalle draudzenei adījās ļoti ātri un viegli. Ar prieku šobrīd varu skatīties uz baltajiem kruzuļiem un zinu, ka manai draudzenei arī tie patiks. 






Secinājums tikai viens: vienmēr klausīt sirdsbalsij un, ja kāds darbiņš nevedās, varbūt vajag darīt ko citādāk.... Tā es arī daru! 

piektdiena, 2011. gada 2. decembris

Adītas, veļas mašīnā filcētas čības

Tapušas jaunas čības meitiņai. Viņa man pasūtīja vienkāršas un zilas, bez ornamentiem ( es jau būtu noteikti aizrāvusies ar puķīšu adīšanu)...  Visu laiku meklēju labāko un ātrāko "recepti" čību adīšanai. Šķiet, ka esmu to atradusi.
Darīju tā: ( meitas kājas izmērs 38,5)
uz lielām, resnām ( numuru nezinu) apļa adāmadatām uzmetu 32 valdziņus, adīju labiskajā 33 rindas. Tad sadalīju pa 8 valdziņiem uz katras no četrām zeķu adatām un 12 rindas izadīju "zeķiski" - parasti un labiski. Noraukumu arī veicu pēc standarta zeķu parauga, saadot valdziņus utt. Pavisam piemirsu - papēdi taisīju tā: no kreisās puses sašuvu kopā adījuma  malas.... 

Mazliet uztraucos - cik daudz čības safilcēsies veļas mašīnā, bet šī dzija laikam nesavelkas tik ļoti un iznāca meitai tieši pa kājai! Uz manas 39 -ās kājas arī der... Vēl ar meitu konsultēšos par kādu sapogājamu lencīti pāri no vienas malas uz otru, bet nevar jau zināt, vai čību īpašniece to gribēs.... 


Draudzenes man jautā, kādu dziju meklēt veikalos? Zinu, ka ir dažādas filca dzijas. Es nopirku
 ( uz dzijas kamola birkas rakstīts) Linie 231, filz - wolle ( tas laikam tas svarīgākais uzraksts) . 100% Schurwolle, virgin wool. 50 grami man pietiek vienai čībai. 

ceturtdiena, 2011. gada 1. decembris

Tamborētas lelles un kūkas

Reiz dzīvoja Anmarija, kurai bija īsta, labākā draudzene Lulle. Meitenēm ļoti garšoja kūkas. Vienu dienu Anmarija izcepa kūciņu un gribēja iet ciemos pie Lulles, bet Lulle teica: "Nē, tu nevari šodien nākt, jo es arī gribu cept kūku, bet šodien man nav laika." 
Tā,nu, meitenes norunāja satikties nākamajā dienā.  Lulles kaķis  izteica meitenēm protestu - ja ieplānota ballīte, tad arī viņam vajag ko garšīgu... 
Sacīts, darīts!


  Nākamajā dienā Anmarija devās pie Lulles. 


 Lulle  bija izcepusi milzīgu biskvīta kūku ar  bizē pildījumu. 
Citas draudzenes, uzzinājušas par ballīti, arī sacepa  kūkas un pievienojās... 

Kamēr meitenes ballējas, kaķītis sargāja kūkas, bet vissvarīgākā viņam bija desu virtene. :)



Laba ballīte mums izdevās!