Reciklēts lupatdeķis....

Interesanti - kāpēc man vienmēr viss jāsarežģī.... Nu, re, šobrīd pat -  tamborēju lupatdeķi. Atradu sarkanu, vecu, saplīsušu palagu un nolēmu tamborēt kvadrātus, kurus pēcāk salikšu kopā un izveidosies paklājiņš. Sacīts, darīts - tapa 2 kvadrāti, bet tāpēc, ka lupatiņas nebija vienāda platuma, kvadrāti iznāca tādi nestandarta. Satamborēju tos kopā in ieraudzīju - PŪCI! 

Tagad viss process kļuvis sarežģītāks, bet idejas tik nāk un nāk klāt.... Jau domās redzu savas vannas istaba jauno interjeru ( nekad nebiju domājusi, ka tas būs sarkans :)). Briļļu vietā būs pūcei acis un vēl mazas baltas austiņas... Vēl domāju par paklāja otru pusi. Tos lupatiņu galus gribas nomaskēt. Bija doma apšūt ar džinsa audumu, bet nezinu vai man pietiks pacietības vecās džinsu bikses pārstrādāt kvadrātos.....

Ak, kāpēc man viss sanāk tik sarežģīti? 

VisLatvijas Sandru diena nosvinēta!

Sandras!
Žēl, ka uz šo fotomirkli dažas Sandras jau bija prom... 

15. septembrī pametu savu ģimeni, draudzenes, radiņus un devos pirmo reizi uz VisLatvijas Sandru salidojumu, kurš notika Saldū! Šis jau bija 3. salidojums un tas notika Saldus Vēstures muzejā. Viss notika ne pa jokam. Laipni mūs sagaidīja muzeja darbiniece SANDRA LEITHOLDE ( ļoti liels paldies viņai par sirsnību un viesmīlību)!!! 
Bija individuāls darbs, darbs grupās, jo jānoskaidro 6 visspilgtākās Sandru īpašības. Īpašību saraksts tika iedot garu garais - katra atzīmēja 10 savas rakstura iezīmes un pēc tam grupai bija jānonāk līdz 6 kopīgām īpašībām. Pirmā, visspilgtākā īpašība, kura bija katras Sandras sarakstā: MĒS SPĒJAM SADARBOTIES! Tāpēc arī strīdi nebij ilgi un nākamās 5 kopīgās īpašības atradām diezgan viegli:
Sandras ir:
2. Atbildīgas un rūpējas par līdzcilvēkiem,
3. Mums piemīt milzīga enerģija un aktivitāte,
4. Esam izteikti godīgas,
5. Padodas roku darbi,
6. Patīk brīvība. 

Vēl gudri spriežam par īpašībām... 

 Pēc šī sarežģītā darba nāca vieglākā vakara daļa, kuru varat skatīt fotomirkļos..... 

Mana vislielākā dāvana vārda dienā bija iespēja apskatīt Elitas Patmalnieces izstādi!!! 

Vai nav burvīgi? Bet par šo izstādi būs atsevišķs foto stāsts kaut kad vēlāk... 

Skatījāmies kino....

Taisījām pašas savu mākslu, par to arī pastāstīšu rīt... 

Un redzi, Irēnīt, tu man iedevi Avenes fotosesijai savu skaisto vīriešu kaklasaiti. Kad iepriekšējā dienā demonstrēju to savai draudzenei un pēc tam noņēmu, viņa iekliedzās; liec atpakaļ, tu izskaties bez tās plika! Nevarēju jau uz Saldu braukt plika, tāpēc uzliku un... ieinteresēju Saldus Sandras mūsu radošās pārstrādes lietās! Tā bija vislabākā reklāma. Paldies tev! Man dikti labi piestāv, vai ne?!

P.S. Nākamo Sandru dienu apsolīju uzrīkot Jelgavā! Tad, nu, visas Latvijas Sandras, apvelkat jau tagad nākamā gada kalendārā 14. un 15. septembri un pierakstat klāt --- JELGAVA!!! 

Želantīna plate un māksla

Sagribējās izmēģināt  jaunas idejas. Jau ilgāku laiku domāju, kā skaisti un pēc sava prāta apgleznot audumus. Sērfojot mīļotajā youtubē... atradu želantīna plati...  Pasākums izrādījās bezgala vienkāršs: es ņēmu 3 krūzes karsta ūdens, 12 tējkarotes želantīna un 3 krūzes auksta ūdens. To visu salēju uz pannas (  nesot uz ledusskapi dzesēties, mazliet izlēju pa grīdu... :( ) Kad masa bija gatava, pārliku to uz kartona kastes vāka un sākās māksla... 

Pievienoju vēl ideju par salvetēm uz auduma, tā tapa puķes... 

Tagad, pēc daudzkārtējas krāsošanas, mana želantīna plate izskatās šāda: vairs nespēja uzsūkt melno krāsu...

Vēl roka jāpiešauj, jo nospiedomi sanāca neizteiksmīgi ( mēģināju nospiest lavandas ziedus)... bet ideja man patīk... 

Un būs jāpameklē vēl kādas labas idejas auduma apdarināšanai...:) 

Krekla soma

Negribēju atstāt novārtā piedurknes, tāpēc izmantoju tās kā dekorus.... 

Kad kārto māju, .... atrod visādus brīnumus bērnu skapjos.... Izrādās, krekli vairs jau sen nevienam no dēliem neder un mamma var ķerties kāt pie radošās pārstrādes..... 


Sen jau, iedvesmojoties no Irēnas, gribēju sev pagatavot krekla somu! TAd,nu, beidzot to paveicu.... mana pirmā reciklētā soma ar visu oderīti un iekškabatu, kuru gan nenofotografēju. 

Man pat ir jau svārki, pie kuriem varēšu nēsāt šo somu. Feini, vai ne!? 

Padomiskais ceļojums jeb ... blondīnes ceļo!

Kāpēc ceļo blondīnes? Vismaz 2 reizes gadā es un mana draudzene Daina dodamies ceļojumos, kuru mērķis vienmēr ir nezināms. Nosacījumi - nekādas kartes līdzi ( paņemsim, ja vajadzēs Informācijas centros), nekādi plāni, tikai piedzīvojumi. Šoreiz domājām -  neceļot tālu, jo sak, ak degviela tāda padārga.... ,bet es biju nolēmusi brokastot "Sēnītē", tāpēc sākotnējais virziens man bija zināms. Nostaļģijas vadītas, atradām restorānu "Sēnīte". Brokastīs mums bija kafija un karstās siera maizes.... 

Sēnītes "interjers" atbilst mūsdienu mākslas paraugiem  ... bet mazliet skumji par aizgājušo gadu godību, kura šobrīd stāv nobrukusi un  noļukusi. 

Kafija un karstās siera maizes brokastīs restorānā Sēnīte - pavāre izcila ( protams, tā biju es), ēdiens brīnišķīgs, apkalpošana lieliska....

Pēc smalkās ēšanas  nolēmām braukt tik ilgi, kamēr pamanīsim kādu vietu, kurā abas kopā vēl savos blondīņu gājienos neesam bijušas. Par lielu izbrīnu mums, tā izrādījās Sigulda....  

Braucot, līkumojot un mēģinot ievērot visas ceļazīmes, nokļuvām, protams, Turaidas pilī. Devāmies to aplūkot. Būts jau tur, protams,  katrai mums atsevišķi ir visas 100 reizes. Vēl nesen mana ģimene izskatīja visus ganģus šajā pilī. Šoreiz  - tā mūs neuzrunāja...  šajā gadā biju izlasījusi slaveno J.Lejiņa triloģijas    "Zīmogs sarkanā vaskā" pirmo daļu un kaut kā tie bruņinieki, krustneši un vācieši vairs neaizrauj. Gribas izzināt senvēsturi..... 

Pasauļojāmies skaistā pļavā...

un atminējāmies mazo čukčukbānīti, ar kuru bērnībā patika vizināties. Nostaļģijas vadītas, protams devāmies izbraucienā....    

Apstaigājām Krimuldas rehabilitācijas centra teritoriju, nopriecājāmies par senajām mājām, nolēmām, ka tur noteikti varētu filmēt kādu kino projektu, nosmējāmies par ļoti interesantajām un senlaicīgajām sauļotavām un sapratām, ka bads spiež mūs doties pārtikas meklējumos. 

Pilnīga bada stadijā Siguldā iebrāzāmies ēstuvē, kura bija kāda lielveikala ( laikam "Elvi") telpās.... To nu gan, mums nevajadzēja darīt, bet... kā jau zinām "bads nav brālis". Sazelējām gumijotos kartupeļus, apgrauzām un paskrubinājām pārējos produktus, kas bija gadījušies uz šķīvjiem un secinājām, ka vēderi pilni ar negaršīgu ēdamo...

 Pajautājām jauniešiem, kur pilsētā atrodas Informācijas centrs. To viņi tā īsti nezināja, bet laipni piedāvāja telti savā dārzā ( ne dārgas naktsmājas). Mēs tomēr devāmies tālāk meklēt informāciju. Darbiniece I Centrā mūs iedrošināja, sakot, ka Siguldā ir aptuveni 30 nakmītnes, bet viņa kaut kā neiedvesmoja mūs un, paņēmušas plānus,  kartes info utt, sēdējām parkā, grozījām savās rokās visus materiālus, aprakstus līdz sapratām, ka nekas no tā visa mums neder. Nosmējām, jau - sak, izlepušas, bet nakšņot Siguldā škita kaut kā pārāk vienkārši. Tāpēc - sēdāmies mašīnā, lai brauktu vēl kaut kur, nezin kur....

Atkāpe: ja ceļā dodas divas blondīnes, tad apstāšanās vieta ir atkarīga no daudziem aspektiem:

1. Laicīgi izlasīta apdzīvotas vietas norāde, bet ne tik laicīga, lai līdz noteiktajam līkumam un vai pagriezienam tā  jau būtu aizmirsta.

2. Pagriezienam ir jābūt ceļa labajā pusē, jo pa kreisi mēs griežamies tikai tad, kad galīgi nezinam, kur esam. 

3. Norādei ir jābūt lielai un skaidrai.... kaut gan arī tas ne vienmēr glābj situāciju, jo mēs esam ļoti aizņemtas pļāpājot...

4. Varbūt norādei ir jābūt vairākas reizes...

5. Un norādei IR VISPĀR jābūt ( par pretējo pārliecinamies bieži mūsu braucienos). Kā gan divas blondīnes var zināt, ka Pleskavas virziens ir tieši tas, kas mums vajadzīgs? Tā mēs varam arī līdz robežai aizbraukt pļāpādamas :) 

VIENKOČU PARKA norāde bija gana liela, pamanāma un uzrunājoša. 

Meitene kasē mums iedeva karti un teica virzīties pa oranžās krāsas norādēm. Apmaldīties neesot iespējams. Bet viņa jau nezināja, ka mēs vienmēr apmaldamies, jo karti ieliekam somā, pēcāk ir slinkums to vilkt no somas ārā, un ejam daudz nekreņķēdamas tur, kur taka mūs ved... Gājām, skatījāmies skaistās, mazās barokālās vāzes, krēslus un mājas līdz, pie uzraksta Dabas taka devāmies šaurā, aizaugušā bezizejas takā, līdām pa brikšņiem, domādamas, ka tā ir kāda īpaša ekstra šajā pasākumā. Kad sapratām, ka atkal esam neceļos, uzrāpāmies līdz gravas augšmalai un apjautām, ka esam jau privātā mājā. Negribējām baidēt mājas saimnieku suņus ar savu klātbūtni, tāpēc, netipiski mums, gājām atpakaļ ( tā mēs reti darām). 

Pa ceļam sameklējām tās oranžās krāsu norādes un izbaudījām SPA: viena vannā, otra - uz poda.... 

 Protams, mēģināju arī uzremsties uz mokuzirga, bet bija bail uzdurties... 

Ļoti interesanta un iespaidīga šķita smilšu maisu māja ar pudeļu logiem.. Iesaku apskatīt... 

                                                foto no : http://www.vienkoci.lv/galerija.php

Turpinājums sekos...

 jo labākais vēl tikai mums priekšā - otrā ceļojuma dienā.... 

Auduma bumba - lampa

Vecās, saplēstās bumbas vietā... 

 Sen jau biju noskatījusi idejas interneta tīmekļos, bet tikai tagad man sanāca pieķerties šim projekta. Ideja veca kā pasaule - aplīmēju balonu ar audumu un ,re, man ir jauna lampa...

Man patīk tas dabīgais krunkājums... 

Naktī... 

Manas Anetes super ideja...

Manai meitai Anetei ( 14. gadi) nepatīk, ka es lielos ar viņas darbiņiem, bet bloglandijā jau gan var... tā pa kluso... sajūsmināties par visu, ko dara mans bērns...

Aneti ir pārņēmusi ideja par dzīvnieka maskas un tērpa darināšanu. Kaut kur YouTube dzīlēs noskatīja ideju un - aiziet!  Nav laika ne vairs ar draudzenēm skraidīt ne atpūsties no smagā skolas gada.... 

Maska jeb seja... 

Tās kājas ir vnk ģeniālas! 

Es tā nevarētu!!! Super pacietīgi un ģeniāli.... 

Māksla Jelgavā

Jeb -  kā es gāju uz muzeju.... 

Anetes

Anetes

Šodien man bija jāaizbrauc uz Jelgavas Mākslas skolu un jāaizved meitas darbi, kuri tapuši dziļā slimošanas laikā, bet steidzamā kārtā. Anetei jau nepatīk, ka es savā blogā lieku viņas darbus, bet man tiešām prieks par viņas spēju tik foršīgi visu uztaisīt un uzzīmēt un uzgleznot, ka  dažreiz arī kaut ko ielikšu piemiņai no šī laika..... 

Izrādijās, ka skolā ir izstāde... 

Tad,nu, paķēru līdzi fotoaparātu un iemūžināju vienu dienu Jelgavā, meklējot mākslu..... 

Man vislabāk patika šī Vitas glezna 

Ziemīgi...

Romantiski - protams, fotoaparāts nepaņem visu skaistumu.... 

Skolā izlasīju, ka Ģederta Eliasa muzejā esot jelgavnieku gleznu izstāde. Iedvesmota  metos uz muzeju. Ar lielām grūtībām atradu, kur novietot mašīnu, bridu pāri remont rakumiem un kāpelēju pāri dažādiem šķēršļiem ( kā jau Jelgavā pienākas), lai apskatītu mākslu, bet.... 

Izrādās šodien ir otrdiena!!! Par pārējo mākslu, ko pamanīju mājupceļā, pastāstīšu rīt.... 

Cimdu zaķis

Zaķu diena! 

Šodien pie manis brauks ciemiņi - lieli, mazi un svarīgi. Kopš Ziemassvētkiem esmu nolēmusi, ka manu māju nepametīs neviens bērns bez dāvanas, tad mazliet atjaunoju savu dāvanu kasti - lai ir no kā izvēlēties dāvanas.... Tad jau vēlāk uzrakstīšu kā mums gāja. Jā, un taisos izpromēt vienu vieglu un gardu recepti, kuru man ieteica draudzene Kristīne. Arī par to vēlāk.... Vēl jau māja jāpiekārto... :) 

Apdāvināšanās

Pay it forward – apdāvināšana

Šodien  Sandras blogā un Olgas blogā pamanīju ziņu, kura noteikti mani uzrunāja. Kādreiz biju skatījusies filmu par mazu puisēnu, kurš izdomāja, kā pasauli veidot labāku ( filmas nosaukumu vairs neatceros).



Un tā...

Šī ideja aizgūta no kādas ASV filmas ar latviskoto nosaukumu “Atmaksāt ar labu” (Pay it forward). Stāsts ir par zēnu, kuram skolā uzdots neparasts mājasdarbs – izdomāt veidu, kā praktiski uzlabot pasauli, un īstenot to. Trevoram rodas ģeniāla ideja – ja kāds tev ir izdarījis ko labu, tā vietā, lai “atmaksātu ar labu”, izdari labu trim citiem cilvēkiem un lūdz viņus rīkoties tāpat!

( Tekstu un bildi ņēmu no Olgas un Sandras blogiem).

Kas tev jādara? 

• Pirmie 3 cilvēki, kuri ievietos komentāru šajā tēmā, saņems no manis dāvanu!
• Vienīgais noteikums: turpināt šo ķēdīti – ievietot savā blogā skaidrojumu par Pay It Forward un radīt pašam 3 dāvaniņas pirmajiem 3 tēmas komentētājiem!
• Sagādāsim prieku dāvinot!

Liels paldies, meitenes, par šo brīnišķīgo iespēju! Es piedalos... 

Fočiku fīčas

Man vajadzīga Jūsu palīdzība! 


Esmu nolēmusi nopirkt jaunāku un labāku fotoaparātu, bet visos tehniskajos rakstos esmu galīga profāne - neko nesaprotu ne no mega pikseļiem, ne zoomiem utt. 


  Nevaru atļauties dārgu fotoaparātu ( pāri 200Ls man jau ir neiespējamā misija). Tāpēc, krājot naudu, gribu būt droša, ka nopirkšu labu mantu.... Biju jau noskatījusi vienu modeli, kurš man ļoti iepatikās ( nu, tā sievišķīgi iepatikās krāsa, izskats..:)), bet māsa teica, ka ļoti švaka baterija tam esot, praktiski visu laiku jālādē. 


Manas vajadzības fotografējot ir dažādas - būtu jau labi, ja bildes varētu safotografēt mazliet lielākas ar labāku izšķirtspēju, bet pēc kādiem parametriem tad jāskatās - nezinu. 


Ceļojot pa Latviju, gadās satikt interesantus cilvēkus un redzēt skaistas vietas. Dažreiz gribētu kādu foto ievietot manā meiteņu žurnālā, bet mana ziepju kamera nevelk žurnāla vajadzībām bilžu lielumu....  Jautājot profesionāļiem, viņi man sāk stāstīt tāāādas gudrības, ka saprotu bez 500 Ls nav neviens normāls fotoaparāts. 




Tāpēc, lūdzu, padalieties informācijā par saviem fočikiem - kas patīk, kas ne, kā kalpo. Būšu ļoti pateicīga! 
Labākā stāsta autorei - balva no manis...... :)))

Mīļajām māmiņām

No sirds... lai viegli ir dzīvot, lai priecīgi ir dzīvot, lai skaisti ir dzīvot.... 

DK "Leļļu māja" 2. daļa

Mana māja ir gatava. Paspēju to pagatavot uz ciemiņu atbraukšanu. Protams, ir dažas pārdomas un idejas, kā to visu darīšu citādāk nākamajā reizē. 1. Noteikti neņemšu tik biezu audumu - džinsa audumu, jo šujot deļās kopā, pirksti sāpēja. 2. Nešūšu 2 detaļas jau sākumā kopā, bet katru atsevišķi pildīšu ar polsterējumu. 3. Polsterējumam nākamajā reizē mēģināšu izmantot kaut ko citu - ne kartonu. 4. Noteikti veidošu vaļēju logu un 5. mēģināšu iešūt atveramajā daļā rāvējslēdzēju. 

Mājas aizvēršanu nodrošināju ar pogām, kuras kopā satur gumija. 

Dārzā visas zemenes un lapiņas var noņemt un pielikt kaut ko citu. 

Siena, logi, kurus noformēs pašas mājas saimnieces. Vieta fantāzijai. 

Skaisti rozā... 

Laimīgās mājas īpašnieces, kuras jau kaļ plānus kā lelles šajā mājā dzīvos, ko darīs, ko aicinās ciemos. 

Man ir liels lepnums par savu pirmo māju. 

DK Leļļu māja. 2. daļa

Vakar suņi pamodās kā viemēr 5.30, paēda un kā par brīnumu aizgāja gulēt.... Man radās iedvesma. 1. Ļoti labi ir tie kopdarbošanās projekti, jo tie motivē - negribas palikt visslinkākajam, gribas paspēt visu kopā ar citiem. 2. Man beidzot ir mērķis, kam dāvināšu savu leļļu māju, bet, lai to realizētu, ir jārukā ne pa jokam, jo ciemiņi būs klāt jau rīt...!!! Tāpēc vakar laikam suņi juta, ka man vajag vairāk brīva laika - uzvedās prātīgi, un es daudz ko jau paspēju izdarīt pie savas mājas. Protams, kā jau pirmajā reizē, pieļāvu dažas kļūdas, dažreiz nācās pasēdēt un padomāt ko un kā darīt, bet šobrīd esmu te...

Malas vēl bija nesašūtas, bet process top! 

Detaļas uz to brīdi gan tika vienkārši sastutētas kopā.... 

Izgriezu pilnīgi citas auduma detaļas, jo iedvesma lika tā darīt... Šodien jāšuj tālāk. Taisnība ir Daigai, ka process ievelk, tagad jau gribas ātrāk un ātrāk redzēt gala rezultātu....
P.S.  Mīļie suņi, uzvedaties prātīgi šodien! 

Mans sapņu darbs

Šodien, strādājot pie jaunā žurnāla numuru, izlasīju materiālā, ko veidoja mana mīļā kolēģīte Sandra ( cita Sandra) viedus vārdus: "Varbūt šajā burvīgajā dienā pienācis īstais laiks novilkt treknu svītru starp savu un citu cilvēku dzīvi? Palaid vaļā savas domas, kas grib riņķot ap citiem! Ar visu sirdi un dvēseli pievērsies sev un atrodi prieku tajā, kas notiek! Tas tevi iedvesmos, spēcinās un priecēs." ( žurnāls "Avene nr. 10, kurš vēl tikai top).
Vakar, veldzējoties atmiņās par savu ceļojumu uz Turciju, sapratu un pati sev beidzot noformulēju savu sapņu darbu!!!  Palaidu to domu visumā, varbūt tomēr sapņi piepildās!!!
Mans sapņu darbs: es reizi mēnesī dodos uz kādu svešu zemi, lai izzinātu lietas, kuras mani interesē: rokdarbi, sievietes dzīve, sievietes izjūtas un bērnu dzīve - skolā, ārpus tās! Gribu ceļot arī tepat Latvijas ārēs un iepazīt cilvēkus man līdzās!!!  Par to arī rakstītu žurnālam, avīzei, interneta portālam vai grāmatā!!! Es varētu savā jaunajā darbā izskatīties šādi:

Vai šādi: 

Ak, kā es gribu ceļot, iepazīties ar cilvēkiem, izjust viņu dzīves, saprast lietas un notikumus, kuri viņiem patīk, nepatīk!!!