Atkal filcējos veļasmašīnā!
Pirms Ziemassvētkiem, kad bija uznācis čību un veļasmašīnā filcējamās dzijas bums, ņēmos kā traka, bet visu laiku nevarēju izprast - kāpēc čības tik minimāli safilcējas. Tagad zinu! Noputēja man veļasmašīna un meistars teica: "Jūs jau kādu laiku veļu mazgājāt pilnīgi aukstā ūdenī", jo salūzusi bija ūdens sildīšanas detaļa. Tāpēc arī nefilcējās. Pēdējās čības iemetu jau saremontētā mašīnā un rezultātā - izmērs, kurš bija domāts uz 39. numuru sarāvās līdz 36. vai 37. numuram ( precīzi nezinu, jo manās mājās nav neviena ar tik mazu kāju)! Tomēr čības iznāca jaukas.
Man ir pirmais, nopietnais pasūtījums: mans jaunākais tīnis Artūrs ievērtēja veļas mašīnā filcētās čības, kuras es sev kā eksperimentu biju uzadījusi, un teica, ka viņam arī tādas vajagot! Ja bērns atzīst čības par labu esam, tad man par to milzīgs prieks un liels darba spars. Te,nu, tapa Artūram čībiņas!
Drīz jau es būšu eksperte visos jautājumos par to, kā un ko nevajag darīt ar dziju, kura safilcējas veļas mašīnā. Pirmās manas čības man īsti neapmierināja, jo neizskatījās safilcētas ( nebija tik smukas kā žurnālā vai arī nebija tām fotoshops uztaisīts). Toreiz biju nopirkusi mazliet cita veida filcējamo dziju, tad, nu, nospriedu - visa vaina dzijā. Mīļotajā veikalā Abakhan nopirku tieši to dziju, kuru reklamēja žurnāls...
Pēc žurnālā aprakstītā parauga neriskēju adīt, jo likās, ka čības iznāks par lielu ( iepriekšējā, citādā dzija safilcējās ļoti maz). Interneta dzīlēs atradu skaistu tabulu, kurā bija aprakstīti dažādi čību lielumi, valdziņu skaits utt.... un ķēros pie darba. Gribēju kā smukāk un malas apdarināju ar filcu, piešujot to klāt pie čībām....
Secinājumi:
1. Jau darba procesā, lasot žurnāla rakstu par šīm čībām (nu, ir man tāda tendence - vispirms darīt, tad izlasīt visu līdz galam) atradu interesantus teikumus par to, ka gala rezultāts var būt dažāds, jo ūdens cietība ir dažāda, veļas mašīnas apgriezieni ir dažādi!!! Izklausījās pēc tādas atrunas, sak, nevainojat, ja kas.... Jautāju vīram, vai mūsu veļasmašīnai ir dažādi apgriezieni ( nu, tā arī ir mana iezīme - neko nesaprotu no tehnikām :)). Viņš apgalvoja, ka ir, bet nebija laika mani iepazīstināt ar tiem apgriezieniem.
2. Tā kā čības esot jāmazgā 60 grādos, tad pie sarkanajām čībām atradu veļasmašīnā vēl kaut kādus citus 60 grādus un šķita, ka tad viss safilcējas mazliet labāk ( laikam tie bija tie citi apgriezieni).
3. Mana izdaiļotā maliņa no filca pēc mazgāšanas padarīja čības mazliet šaurākas. Adītas tika uz manu 39 izmēru - it kā der, bet stingras.
4. Šī dzija sarāvās mazgājot vairāk nekā iepriekšējā, līdz ar to secinu, ka uz 39. izmēru vajadzēs noadīt vēl vienas mazliet lielākas čības.
5. Mēģināšu adīt vēl un vēl, jo ļoti jau man patīk šis eksperimentālais čību process un, kad būšu tikusi pilnībā skaidrībā ar visiem adīšanas, mazgāšanas knifiem, tad varēšu arī uzrakstīt pilnīgu recepti kā uzčubināt šādas čības.....
Tapušas jaunas čības meitiņai. Viņa man pasūtīja vienkāršas un zilas, bez ornamentiem ( es jau būtu noteikti aizrāvusies ar puķīšu adīšanu)... Visu laiku meklēju labāko un ātrāko "recepti" čību adīšanai. Šķiet, ka esmu to atradusi.
Darīju tā: ( meitas kājas izmērs 38,5)
uz lielām, resnām ( numuru nezinu) apļa adāmadatām uzmetu 32 valdziņus, adīju labiskajā 33 rindas. Tad sadalīju pa 8 valdziņiem uz katras no četrām zeķu adatām un 12 rindas izadīju "zeķiski" - parasti un labiski. Noraukumu arī veicu pēc standarta zeķu parauga, saadot valdziņus utt. Pavisam piemirsu - papēdi taisīju tā: no kreisās puses sašuvu kopā adījuma malas....
Mazliet uztraucos - cik daudz čības safilcēsies veļas mašīnā, bet šī dzija laikam nesavelkas tik ļoti un iznāca meitai tieši pa kājai! Uz manas 39 -ās kājas arī der... Vēl ar meitu konsultēšos par kādu sapogājamu lencīti pāri no vienas malas uz otru, bet nevar jau zināt, vai čību īpašniece to gribēs....
Draudzenes man jautā, kādu dziju meklēt veikalos? Zinu, ka ir dažādas filca dzijas. Es nopirku
( uz dzijas kamola birkas rakstīts) Linie 231, filz - wolle ( tas laikam tas svarīgākais uzraksts) . 100% Schurwolle, virgin wool. 50 grami man pietiek vienai čībai.
Pirms Ziemassvētkiem, kad bija uznācis čību un veļasmašīnā filcējamās dzijas bums, ņēmos kā traka, bet visu laiku nevarēju izprast - kāpēc čības tik minimāli safilcējas. Tagad zinu! Noputēja man veļasmašīna un meistars teica: "Jūs jau kādu laiku veļu mazgājāt pilnīgi aukstā ūdenī", jo salūzusi bija ūdens sildīšanas detaļa. Tāpēc arī nefilcējās. Pēdējās čības iemetu jau saremontētā mašīnā un rezultātā - izmērs, kurš bija domāts uz 39. numuru sarāvās līdz 36. vai 37. numuram ( precīzi nezinu, jo manās mājās nav neviena ar tik mazu kāju)! Tomēr čības iznāca jaukas. 
