Suņu diena

Nospiedumi ....

Jo tuvāk diena, kad būs jāšķiras no abiem mīluļiem, jo vairāk domāju par to, kādus nospiedumus sirdī suņuki mums atstāj... 

Viņi māca mums pacietību -  vēl lielāku, nekā tā mums jau ir. Viņi māca mums mīlestību - vēl lielāku, nekā tā mums jau ir... 

Viņi māca mums nesavtību - vēl lielāku, nekā tā mums jau ir! 

Viņi mums uzticas, viņi mūs mīl. Mēs nedrīkstam viņus pievilt! 

Viel Glück , Viel Spaß ... Auf Wiedersehen, meine liebe - Dolly und Pirates!

Sie werden nach Deutschland zu gehen ...


Dollija un Pirāts dodas tautās! Ceļš viņiem tāls - Vācija, tāpēc manis šūtie spilventiņi noteikti noderēs.... Ja vien līdz Vācijai nebūs jau drisku driskās samīlēti, jo suņukiem audums ļoti patīk. Vakar, fotosesijā, nevarēju vien noganīt spilvenplēsējus, bija jāsagaida suņu miegs un tikai tad varēju safotografēt savus mīlulīšus. 


Kad suņuki bija projām, naktī, savā spilvenā notrausu arī pa kādai asarai, jo šķirties no viņiem ir grūti. Tomēr zinu arī to, ka jaunie saimnieki ir izcili, mīļi un jauki. 


P.S.Ja godīgi jāsaka, tad grūti ir ar 4 suņiem, bet grūti ir arī bez tiem.... 

Lai jums dzīvē daudz, daudz mīlestības Pirāt un Dollija, kura turpmāk būs Polly!!! 

101 raiba diena

Mana ikdiena... Galvenajā lomā - Skrapijs.


Skrapija dienas! 

Palīdzēšu saimniecei sakopt māju. 

Nē, labāk pagaršošu slotu. 

Parasti viņai vajag to liekšķeri... 

Piekusu, iepozēšu!!! Neko nesaka, ka es dīvānā, iepozēšu vēl... 

Var jau arī uz spilvena pozēt. 

Buča mammai

Jāpaēd

Pagaršošu mammas ķepu... 

Salīgsim mieru... 

Dzīve ir forša. 

Tomēr mēģināšu pa kluso ielīst dīvānā... 

Suņu raibās dienas

Sen neko neesmu ierakstījusi par saviem suņukiem. Tā, kā Raibulītes saimnieces ļoti, ļoti gaida mīļo suņuku jau savās mājas, tad šoreiz visus stāsta laurus plūks ...

RAIBULĪTE

Tā ir viena ugunīga meitene - alpīniste! Enerģijas spridzeklītis, kurš noteikti nāk no Izgudrotāju ciema, jo vienmēr izgudros ko jaunu un nebijušu. Piemēram, pieliekam nožogojumu trepēm, lai suņuki tur nelīstu. Raibulīte 2 dienas trenējas un tiek šķērslim pāri. Sarežģījam viņai dzīvi, pielikot papildus platāku dēli - 2 dienas - un problēma atrisināta, jo atrasts caurums, pa kuru tomēr var ielīst. Ja jāpadzenā brāļi un māsa - Raibulīte vienmēr gatavo to izdarīt.... Vakar gan sanāca nelāgi - tik ilgi rausīja uz drēbju žavētāja slapjo dvieli, ka apgāza visu uzparikti - pārbijās ne pa jokam, jo uzparikte gāzas viņai virsū, bet jau pēc mirkļa atkal mēģināja sagāzt kaut ko citu - lielo miskasti un, protams, tas izdevās! Arī gultā ( kau labi zina, ka nedrīkst kāpt) māk iekāpt un dara to ik mīļu brīdi.... Es pat nespēju viņu noķert mierīgi kadrā, jo Raibulītei vienmēr kaut kur jāsteidzas... 

Mani draugi

Vēl ar vien nav spēka neko radošu padarīt, jo mani draugi kļuvuši ļoti aktīvi... 

101 Dalmācietis

Vislabākie! 
Nedaudz iz' dzīves un tīmekļa rakstiem par dalmāciešiem! 
Jo tuvāk nāk maijs, jo vairāk domāju par to mirkli, kad suņiem būtu jāiet uz jaunām mājām. Vai tiešām visā Latvijā neatradīsies mīļi saimnieki 3 skaistiem kucēniem? 
Interneta komentāros palasījos, ka dalmācieši esot ļoti alerģiski. Nezinu gan, manai sunenei nav nekādu problēmu, viņas mammai arī ne un kucēnu tētim ne tik.... Kad ņēmu savu sunīti, saimniece teica - nedot cūkgaļu, to arī nedodam. Barojam kā jau visus normālus suņus ( pa starpai dažreiz Manga apēd arī kaķim domāto barību - un - ne vainas).  



Dalmācietis pēc dabas ir jautrs un piemīlīgs, ļoti viegli pakļaujas dresūrai, ārzemēs to uzskata par universālu suni un izmanto dažādam sabiedriski derīgam darbam - vieglu kravu pārnēsāšanā, sakaru dienestā, apsardzē, medībās, par neredzīgo pavadoni, pat par ugunsdzēsēju palīgu, kad no degošas mājas jāiznes, teiksim, bērni. Pie mums dalmācieši tiek turēti kā dekoratīvie suņi. Dalmācietis ir ļoti draudzīgs ar bērniem, labprāt ar tiem rotaļājas.  ( Tas nu gan tiesa - ar bērniem dalmācieties ir lielos draugos). 
( http://www.dinozoo.lv/content/view/111/)

Dalmācieši tiešām ir mīļi un jauki dzīvnieki, kuri sirsnīgi pieķeras savam saimniekam, labi satiek ar bērniem un citiem mājdzīvniekiem un turklāt spēj pildīt arī dzīvokļa sarga funkcijas. ( mana Manga jau nu noteikti ir mājas sargs! Un izskatās, ka no kucēniem vislabāk šõ darbu paveiks Pirāts). 

Ar dalmācieša kopšanu nekādu lielo problēmu nav. Kažoks, lai gan baltraibs, nemaz tik bieži nenoķēpājas, tāpēc allaž pilna vanna ar ūdeni nav jātur gatavībā. Arī ar sukāšanu nav jānopūlas – vilna ir īsa. ( Mangai pēc skaistas pastaigas mežā, grāvī un krūmos netīrumi paši nobirst jau pēc pusstundas... un kažoks atkal ir balts!) 

 ( http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/178321-horvatu_plankumainis)

Svētdienas kadrs 25.03.

Nekam citam vairs neatliek ne spēka, ne laika.... Mani četri mīlulīši!!!

Raibā dzimšanas diena

Sākam domāt par jauniem draugiem!  

Nosvinēta kucēnu pirmā mēneša dzimšanas diena ( 19. martā).  Esam iemīļojuši viņus ne pa jokam un grūti pat iedomāties par to mirkli, kad būs mazuļi jāatdod jauniem saimniekiem. Tomēr - paturēt 4 suņus nevaram... tāpēc dodu pati sev zaļo gaismu jaunu māju meklējumos maniem mīluļiem. Šoreiz gribu iepazīt topošos saimniekus, satikt un iepriekš parunāt, jo kucēni tiešām ir īpaši ( mums noteikti)... :) Varbūt Jūs, manas blogdraudzenītes, varat  palīdzēt  atrast labus, mīļus, gādīgus un pozitīvus saimniekus? Es būtu par to ļoti pateicīga. Uz jaunajām mājām suņuki dosies ne ātrāk par maiju. Vēl priekšā otrais mēnesis un pirmā pote. Līdzi tiks izsniegts vetārsta dotais pirmais dokuments. :)) 


Dalmāciešu saimnieka paraugs
Raksturs: mīļš, gādīgs, jautrs, sportisks
Dzīves vieta: māja ar sētu visriņķī ( puišiem dalmāciešiem ļoti patīk izraksties ārpus sētas. Mana Manga to nedarīja, bet kucēnu tētuks pavasaros un rudeņos bizoja riņķī uz nebēdu).




P.S.Interesenti var man rakstīt uz e- pastu: sandra.spu@inbox.lv 


Через месяц  отправится  к новым владельцам -    далматинскиe собаки . Если вы готовы стать новыми владельцами, пишете : sandra.spu@inbox.lv






Pirāts 

Šobrīd aug par īstu saimnieku. Ir nosvērts un prātīgs. Piedalās jau visos svarīgākajos mājas darbos ( es mazgāju grīdu, viņš nopietni vēro...). Ēstu visu, ko vien dotu ( tikai pagaidām vēl par mazu vēderiņš).  Loti patīk fotografēties un iepozēt... 


Raibulīte 

Ļoti mīlīga un pieklājīga. Mazliet emocionālāka  - vienmēr paprasīs, lai apmīļojam un nomierinam. 


Skrapijs 

Aktīvists un sportists ( visgrūtāk fotokadrā noķerams), jo vienmēr kaut kur dodas, kaut ko dara...  Izpētīs katru mājas stūrīti un jautri spēlēsie ar bērniem. 


Dollija jeb Mangustīte 

Protams, mana ģimene vēl ar vien viņu mīlīgi sauc par Big mama, bet man viņa nu jau ir Dollija..., kura, ausīm plīvojot, skrien pie visiem cilvēkiem un grib draudzēties, remšas tik klēpī un priecājas no visas sirds. Ir jau sapratusi, ka dīvāns un spilvens domāts viņas labklājībai. Visa mana ģimene smaida, kad Dollija darbojas. 

101 Dalmācietis

Suņu diena! 
Atskaite par to, ko mēs jau mākam! 

Vēl ar vien kucēni ēd mammas pienu, kas, kā zināms, ir vislabākais! Manga gan dažreiz man veltī šāāādu skatienu, kas varētu vēstīt aptuveni šādi: "Ak, šie bērni...!" Mierinu Mangu kā jau mācēdama, sak, viss jau kaut kad beigsies un tad ar prieku atcerēsimies, cik labi, mīļi un jautri bija tad, kad bērni bija mazi...


Kucēni jau māk - "iekost"  cits cita astē, ausī, purniņā...

Pirāts vien dažreiz tā pārgudri nostājas malā un jūtas laikam nedaudz prātīgāks par citiem, bet tas jau tikai uz īsu brīdi. 

Ārpus rāmjiem jeb ierastās gultas vietas, uz grīdas vislabāk jūtas Skrapijs, kurš vienmēr gatavs doties izzināt visu jauno un neparasto. Pārējie vēl bailīgi izpēta dīvaino grīdas segumu.

Miegs visiem labs!

Skrapijs

Pēdējās dienās prāts un rokas nemaz vairs nenesas uz rokdarbiem. Daru, ko darīdama, bet jūtu, ka nesanāks ni lelle, ni šalle.... Tāpēc  paveldzēšos ar stāstu par maniem suņukiem. 


SKRAPIJS

Vispieklājīgākais ( vismaz līdz šim) no visiem saviem brāļiem un māsām ir Skrapijs. Pirmajā dienā, kad pārējie to vien darīja kā ēda, Skrapijs pieklājīgi pagāja maliņā un ļāva citiem izpausties ( iedzimta iteliģence un tolerance!!! -  viss no mātes). Tomēr kucēnu svara lielās atšķirības jau otrajā dienā lika mums mazliet satraukties un jautāt vetārstam, ko darīt? Dakters teica: "Jāpiebaro!" Nopirkām vislabāko māklīgo pienu ( vai nu kā tas pulveris saucās)  kucēniem, mazo pudelīti un mēģinājām sunīti piebarot, bet šis tik skrāpējās ar saviem nadziņiem ( tā arī uzradās vārds Skrapijs) un lika manīt, ka tādu nedabīgu lietu nedzers!!! Viņam derot TIKAI MAMMAS PIENS ( gudrs puika, viss tēvā noteikti atsities)!!! Tad nu mēs, pārējie ģimenes locekļi, 3 dienas visi kopīgiem spēkiem mazliet pabīdījām resnos brāļus, māsas malā un kontrolējām, lai katrā ēdienreizē Skrapijs būtu pie "galda". Tagad viņš ir vissportiskākais ( nav nekādu  milzīgo tauku krunku uz sejas), visveiklākais un visašākais. Pat Pirāts nevar Skrapijam atņemt ņammu. Pačukstēšu - Skapijs jau uzdod balsi, ja kas nepatīk un, man šķiet, ka bŗāliem un māsām ir liels respekts...