Futbolfane

Kamēr vakar skatījos savu futbolu, tapa futbolfane...mazliet līdzīga man un mute tik liela, jo bija skaļi jākliedz... Labi, ka netiku līdz kleitai, jo tā noteikti būtu dzeltenzila ( protams, vakar spēlēja komandas manās mīļākajās krāsās, bet kleitu lellei gribu citādāku). Redzēs, kas spēlēs šodien un nez vai ir kādai futbola komandai lillā tērpi...???   

Puķu murkšķis

Kādā jaukā dienā nolēmu pagatavot lācīti... uzzīmēju to, izgriezu un noliku malā, jo citi darbi dzina tos padarīt... 

Citā jaukā dienā to pašu lācīti paņēmu otrādāk un - sanāca  puķu murkšķis... Lācis nesanāca...

Turku bikšu variācija

Ilgs klusuma brīdis ir bijis arī manā blogpasaulē.... Tas gan nenozīmē, ka neko neesmu darījusi. 
1. Kopš manā ģimenē uzradās četr - pieaugums, brīvā laika bija maz. 
2. Februārī sagribējās pūkainu mājas džemperi - iesāku to šūt pēc vienas no "Burdas" piegrieztnēm, bet - ak, vai - maniem suņiem tā patika tā pūka, ka nevarēju bez viņu līdzdalības neko padarīt, tāpēc darbu atliku uz vēlāku laiku.
3. Pagājušajā nedēļā, kad visi svinējām pēdējo skolas dienu - aizgāja tautiņās arī man pēdējais suņuks, Skrapijs, kurš tagad ir Berijs. 
4. Nu varu atrādīt savus darbus.... un tie nebūt vēl nav visi darbi.... jo vēl šis tas man stāv iesākts un nepabeigts... 

Turku bikšu variācija un T krekls ar aplikāciju... baziliks tūlīt tiks iestādīts... 

Pūkainais džemperis vēl bez ornamentiskās piespraudes, kura top... un pirmais murkšķis... 

Mīļais murkšķis no mans paradīzes.... 

Cimdu zaķis

Zaķu diena! 

Šodien pie manis brauks ciemiņi - lieli, mazi un svarīgi. Kopš Ziemassvētkiem esmu nolēmusi, ka manu māju nepametīs neviens bērns bez dāvanas, tad mazliet atjaunoju savu dāvanu kasti - lai ir no kā izvēlēties dāvanas.... Tad jau vēlāk uzrakstīšu kā mums gāja. Jā, un taisos izpromēt vienu vieglu un gardu recepti, kuru man ieteica draudzene Kristīne. Arī par to vēlāk.... Vēl jau māja jāpiekārto... :) 

Bēbis

Niekojoties starp darbu, māju un suņiem.... 

Darām kopā "Leļļu māja" 1. daļa

Arī es pieteicos Daigas rīkotajā kopprojektā, jo jau sen sapņoju pagatavot leļļu māju. Kaut arī dienas manas paskrien vēja spārnos un nogurums ir bezgalīgs, tomēr kopdarbošanās mazliet liek savākties un kaut ko arī izdarīt. Šobrīd mans sākuma posms ir vēl tikai krietnā sākumā, jo: 

1. Sagriezu detaļas, bet pēc tam tikai sāku domāt, ka dažas sienas gribu citā krāsā, lai, māju aizverot, būtu skaisti.... Šodien sagriezīšu un ceru, ka sašūšu visu tā, kā gribas.... 

2. Ilgi domāju, ko likt stingrumam pa vidu. Bija mājās kartons, bet nebija dūšas to sagriezt. Vakar vīrs piekrita man palīdzēt un rezultātā iedzīvojās tirpstošā un neko nejūtošā pirkstā no lielās griešanas, bet man ir kartona detaļas. Gribu tās nopolsterēt ar mīkstāku audumu, bet tad īsti vairs nesaprotu, cik ļoti tas biezums ietekmēs sākumā izgriezto figūru lielumu.... Laikam līmēšu uz kartona to mīksto materiālu, jo tā šķiet prātīgi darīts, bet varbūt ir vēl kāda labāka ideja? 

Amigurumi jeb slimnieka dienasgrāmata

Ceturtdiena! 
Steidzami jānoskaidro - cik daudz un cik bieži var dot kucēniem papildus barību 4. nedēļā, jo šis bezmiega režīms mani nomocīs. Nav pat laika tā kārtīgi izslimot ( jeb izslinkot) savu vīrusu, jo mazuļi prasa tik daudz uzmanības!!! Varbūt kāda no blogmeitenēm var pastāstīt par savu pieredzi kucēnu audzināšanā? Zinu, ka esmu hiperaprūpīga saimniece, jo, piemēram, šobrīd, kamēr rakstīju šo ziņu, kucēni pamodās un bērni ar viņiem paspēlējās - tik labi paspēlējās, ka mazuļi aizgāja atkal gulēt. Es noteikti jau atkal būtu sākusi domāt par ēšanu, barošanu un citām bazālām vajadzībām, bet kucēniem vajadzēja vien jautras rotaļas... :) Tomēr laikam  naktīs man NAV īsti spēka rotaļāties. Varbūt jāuztamborē kādā ROTAĻLIETA suņiem? Bet dzija noteikti nav tas labākais variants mantu pagaršošanai.... Kā lai izklaidēju savus suņus?

P.S. Mans nakts darbs amigurumi mošķu darbībā vainagojās ar to, ka adīju lāci, bet iznāca vilks! 

Amigurumi jeb slimnieka dienasgrāmata

Pirmdiena!
Ko cilvēks dara, kad saķer vīrusu un nejūtas vairs labi? Protams, guļ gultā un dzer zāļu tējas. Mana draudzene Kristīne jautāja - vai es tajā gultā guļu viena? Protams, ne - kopā ar dzijas kamoliem.... Tad, kad ārā spīd saule un visi to vien runā, kā par pavasari, bet es vāļājos gultā, tad prātā nāk drūmas domas, jo nedzirdu putnu čalas, neredzu sniegpulksteņus un nevaru apstaigāt savu dārzu. Tāpēc tādā mirklī man radās šis violetais putniņš, kurš lika tomēr pasmaidīt... 

Otrdiena! 
Vēl ar vien mokos ar vīrusu. Tā īsti jau man nesanāk pagulēt, jo pusdienas, trauki, kucēni neļauj man garlaikoties. Pārcilājot grāmatas no vienas vietas uz otru, atradu grāmatu, kuru pasen kā biju iegādājusies Amazon.com. Toreiz noriecājos un aizmirsu par to, jo tuvojās Ziemassvētki un bija citi lieli projekti. Tagad izmēģināju roku amigurumos ( vai kā nu tos īsti sauc).... Prāts vēl ar vien nesas uz putniem, tāpēc tapa šī pūce vai kas cits.... 

Trešdiena!
Nakts vienkārši negulēta!!!  Mazie kucēni bija izdomājuši, ka viņiem jau vajag citu nakts maltīti, jo mammai Mangai vairs nav pacietības viņus pilnvērtīgi pabarot. Pirāts pat bija izlēcis no savas gultas vietas ( kas nemaz nav tik viegli izdarāms) un sēdēja zem galda. Īsti apmierināts par vientulību viņš nebija, tāpēc uzmodināja mani un vīra kungu. Kamēr mēs pierunājām Mangu tomēr kaut cik vēl var pabarot bērnus, kamēr sagatavojām papildus porciju, tikmēr stunda jau riņķī. Pēc tam man miegs vairs nebij nevienā acī... grozoties un cenšoties miegu atkal satikt, sapratu, ka laiks tiek iztērēts veltīgi, tāpēc uzadījās detaļas jau jaunam amigurumi mošķim. Vēl gan neesmu to visu sašuvusi, jo ..... darbi, darbi, kucēni.... Bet drīz  pabeigšu! Tad ar atrādīšu.... 

Rozā sveiciens

8. marts! 

Vakar, sēdēdama pie mīļajiem kucēniem un mierinādama jauno māmiņu ( sak, visi bērni ir tādi rīmas -  pacieties), nolēmu ieviest revīziju savā zeķubikšu plauktā un - ai, tavu prieku, atradu rozā zeķubikses, kuras jau vairs noteikti neder nevienam manās mājās. Tā tapa reciklētais sveiciens 8. martā visām meitenēm, sievietēm.....  
Lai šodien mums smaids sejās neizzūd visas dienas garumā...!!! 

Mīļais adītais mošķītis

Nesen nopirku grāmatu, kurā parādīts un paskaidrots kā adīt rotaļlietas. Protams, gribēju jau uzreiz un tūlīt kaut ko izmēģināt. Acī iekrita pingvīns, bet nebija mājās melnas dzijas, tāpēc nolēmu - adīšu rozā pingvīnu. Beigās sanāca ne vairs ierastais zvērs, bet - mans mīļais, labais rozā mošķītis jeb purva dīvainītis, kurš kļuvis par priecīgas dienas draugu, jo paskatoties uz to - gribas smaidīt!

Tamborētas rotaļlietas

Mani draugi, cipīši!

Parasti manās mājās dun un dipina tīņu meitenes. Viņām garlaicīgi nav nekad, jo jādejo, jāzīmē, jāfotografējas un jāskrien... Es tik spēju uzcept pankūkas vai sagatavot auzupārslu kraukšķus. Kamēr meitenes izklaidējas, sēžu, priecājos un tamborēju. Šoreiz sāku darbu ar  lielo rozā galvu un meita jautāja - vai tā būs vāze?... Kad darbs bija gatavs - spiedzieni un sajūsma no tīņu puses. Tas iedvesmoja un tā, radās mani draugi - citplanētieši, kurus visa mana lielā ģimenīte mīļi dēvē par cipīšiem. :)

Bruņas un rupucis

Sagribējās man savu Diegabiksi - drosmīgu, pozitīvu  -  tādu, kurš ir atvērts visam jaunajam, skaistajam dzīvē. Lai nebūtu es viena šādās domās, lai kopā mēs uzveiktu kalnus, lai smaids nenodzistu pat dienās, kad sniegs, aukstums un melni mākoņi samilzuši virs galvas.... Nesen lasīju kādu interesantu interviju ar Latvijas elku, kura saka, ka dosies prom no Latvijas, jo gribas taču arī dzīvot ( ne tikai nopelnīt naudu minimālajai iztikai). Dīvaini - es dzīvoju katru dienu. Ja galīgi nav naudas, nopērku filca galbaliņus ( nu, tik daudz jau es vēl varu atļauties :)), un meditatīvi izbakstu bruņurupuci - tas nomierina, palīdz sakopot domas un iepriecina.
 Es dzīvoju, klausoties putnu balsīs, ravējot skaisto puķu dārzu un lasot grāmatas. Ja vēl pa starpai pagadās kāda izcila filma - laime pilnībā. Es baudu dzīvi, mīlu Latviju un esmu kopā ar savējiem!

Kaktusi zied

Kādā garlaicīgā dienā nolēmu tamborēt kaktusu. Lūk, kas man iznāca. Labprāt uzzinātu vēl kādus rakstus un noslēpumus kaktusu tamborēšanai. Ja tu ko zini, pastāsti!