Mani draugi

Vēl ar vien nav spēka neko radošu padarīt, jo mani draugi kļuvuši ļoti aktīvi... 

101 Dalmācietis

Vislabākie! 
Nedaudz iz' dzīves un tīmekļa rakstiem par dalmāciešiem! 
Jo tuvāk nāk maijs, jo vairāk domāju par to mirkli, kad suņiem būtu jāiet uz jaunām mājām. Vai tiešām visā Latvijā neatradīsies mīļi saimnieki 3 skaistiem kucēniem? 
Interneta komentāros palasījos, ka dalmācieši esot ļoti alerģiski. Nezinu gan, manai sunenei nav nekādu problēmu, viņas mammai arī ne un kucēnu tētim ne tik.... Kad ņēmu savu sunīti, saimniece teica - nedot cūkgaļu, to arī nedodam. Barojam kā jau visus normālus suņus ( pa starpai dažreiz Manga apēd arī kaķim domāto barību - un - ne vainas).  



Dalmācietis pēc dabas ir jautrs un piemīlīgs, ļoti viegli pakļaujas dresūrai, ārzemēs to uzskata par universālu suni un izmanto dažādam sabiedriski derīgam darbam - vieglu kravu pārnēsāšanā, sakaru dienestā, apsardzē, medībās, par neredzīgo pavadoni, pat par ugunsdzēsēju palīgu, kad no degošas mājas jāiznes, teiksim, bērni. Pie mums dalmācieši tiek turēti kā dekoratīvie suņi. Dalmācietis ir ļoti draudzīgs ar bērniem, labprāt ar tiem rotaļājas.  ( Tas nu gan tiesa - ar bērniem dalmācieties ir lielos draugos). 
( http://www.dinozoo.lv/content/view/111/)

Dalmācieši tiešām ir mīļi un jauki dzīvnieki, kuri sirsnīgi pieķeras savam saimniekam, labi satiek ar bērniem un citiem mājdzīvniekiem un turklāt spēj pildīt arī dzīvokļa sarga funkcijas. ( mana Manga jau nu noteikti ir mājas sargs! Un izskatās, ka no kucēniem vislabāk šõ darbu paveiks Pirāts). 

Ar dalmācieša kopšanu nekādu lielo problēmu nav. Kažoks, lai gan baltraibs, nemaz tik bieži nenoķēpājas, tāpēc allaž pilna vanna ar ūdeni nav jātur gatavībā. Arī ar sukāšanu nav jānopūlas – vilna ir īsa. ( Mangai pēc skaistas pastaigas mežā, grāvī un krūmos netīrumi paši nobirst jau pēc pusstundas... un kažoks atkal ir balts!) 

 ( http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/178321-horvatu_plankumainis)

Svētdienas kadrs 25.03.

Nekam citam vairs neatliek ne spēka, ne laika.... Mani četri mīlulīši!!!

Raibā dzimšanas diena

Sākam domāt par jauniem draugiem!  

Nosvinēta kucēnu pirmā mēneša dzimšanas diena ( 19. martā).  Esam iemīļojuši viņus ne pa jokam un grūti pat iedomāties par to mirkli, kad būs mazuļi jāatdod jauniem saimniekiem. Tomēr - paturēt 4 suņus nevaram... tāpēc dodu pati sev zaļo gaismu jaunu māju meklējumos maniem mīluļiem. Šoreiz gribu iepazīt topošos saimniekus, satikt un iepriekš parunāt, jo kucēni tiešām ir īpaši ( mums noteikti)... :) Varbūt Jūs, manas blogdraudzenītes, varat  palīdzēt  atrast labus, mīļus, gādīgus un pozitīvus saimniekus? Es būtu par to ļoti pateicīga. Uz jaunajām mājām suņuki dosies ne ātrāk par maiju. Vēl priekšā otrais mēnesis un pirmā pote. Līdzi tiks izsniegts vetārsta dotais pirmais dokuments. :)) 


Dalmāciešu saimnieka paraugs
Raksturs: mīļš, gādīgs, jautrs, sportisks
Dzīves vieta: māja ar sētu visriņķī ( puišiem dalmāciešiem ļoti patīk izraksties ārpus sētas. Mana Manga to nedarīja, bet kucēnu tētuks pavasaros un rudeņos bizoja riņķī uz nebēdu).




P.S.Interesenti var man rakstīt uz e- pastu: sandra.spu@inbox.lv 


Через месяц  отправится  к новым владельцам -    далматинскиe собаки . Если вы готовы стать новыми владельцами, пишете : sandra.spu@inbox.lv






Pirāts 

Šobrīd aug par īstu saimnieku. Ir nosvērts un prātīgs. Piedalās jau visos svarīgākajos mājas darbos ( es mazgāju grīdu, viņš nopietni vēro...). Ēstu visu, ko vien dotu ( tikai pagaidām vēl par mazu vēderiņš).  Loti patīk fotografēties un iepozēt... 


Raibulīte 

Ļoti mīlīga un pieklājīga. Mazliet emocionālāka  - vienmēr paprasīs, lai apmīļojam un nomierinam. 


Skrapijs 

Aktīvists un sportists ( visgrūtāk fotokadrā noķerams), jo vienmēr kaut kur dodas, kaut ko dara...  Izpētīs katru mājas stūrīti un jautri spēlēsie ar bērniem. 


Dollija jeb Mangustīte 

Protams, mana ģimene vēl ar vien viņu mīlīgi sauc par Big mama, bet man viņa nu jau ir Dollija..., kura, ausīm plīvojot, skrien pie visiem cilvēkiem un grib draudzēties, remšas tik klēpī un priecājas no visas sirds. Ir jau sapratusi, ka dīvāns un spilvens domāts viņas labklājībai. Visa mana ģimene smaida, kad Dollija darbojas. 

Svētdienas kadrs 18.03.

Neo briesmas! 

Izrādās, ka kaķi ļoti jūtīgi un sāpīgi uztver jauna dzīvnieka ienākšanu ģimenē. Mans varonīgais, drošsirdīgais Neo, kurš bija kungs un ķēniņš, nu spēj tikai izbrīnā skatīties uz 4 kucēniem, bailēs sarauties un pazaudē savu izcilo apetīti. Mūsu ģimenē šobrīd vēl viens rūpju bērns - kaķis, kurš šokā par visu, kas notiek. Pērkam našķus, mīļojam, bet nekā... Vien dažos brīžos Neo uzgrauž kucēniem domāto sauso barību ( baidos, ka nesāk riet) un guļ tikai vietās, kur mazie briesmoņi nevar tik klāt! 

Amigurumi jeb slimnieka dienasgrāmata

Ceturtdiena! 
Steidzami jānoskaidro - cik daudz un cik bieži var dot kucēniem papildus barību 4. nedēļā, jo šis bezmiega režīms mani nomocīs. Nav pat laika tā kārtīgi izslimot ( jeb izslinkot) savu vīrusu, jo mazuļi prasa tik daudz uzmanības!!! Varbūt kāda no blogmeitenēm var pastāstīt par savu pieredzi kucēnu audzināšanā? Zinu, ka esmu hiperaprūpīga saimniece, jo, piemēram, šobrīd, kamēr rakstīju šo ziņu, kucēni pamodās un bērni ar viņiem paspēlējās - tik labi paspēlējās, ka mazuļi aizgāja atkal gulēt. Es noteikti jau atkal būtu sākusi domāt par ēšanu, barošanu un citām bazālām vajadzībām, bet kucēniem vajadzēja vien jautras rotaļas... :) Tomēr laikam  naktīs man NAV īsti spēka rotaļāties. Varbūt jāuztamborē kādā ROTAĻLIETA suņiem? Bet dzija noteikti nav tas labākais variants mantu pagaršošanai.... Kā lai izklaidēju savus suņus?

P.S. Mans nakts darbs amigurumi mošķu darbībā vainagojās ar to, ka adīju lāci, bet iznāca vilks! 

Amigurumi jeb slimnieka dienasgrāmata

Pirmdiena!
Ko cilvēks dara, kad saķer vīrusu un nejūtas vairs labi? Protams, guļ gultā un dzer zāļu tējas. Mana draudzene Kristīne jautāja - vai es tajā gultā guļu viena? Protams, ne - kopā ar dzijas kamoliem.... Tad, kad ārā spīd saule un visi to vien runā, kā par pavasari, bet es vāļājos gultā, tad prātā nāk drūmas domas, jo nedzirdu putnu čalas, neredzu sniegpulksteņus un nevaru apstaigāt savu dārzu. Tāpēc tādā mirklī man radās šis violetais putniņš, kurš lika tomēr pasmaidīt... 

Otrdiena! 
Vēl ar vien mokos ar vīrusu. Tā īsti jau man nesanāk pagulēt, jo pusdienas, trauki, kucēni neļauj man garlaikoties. Pārcilājot grāmatas no vienas vietas uz otru, atradu grāmatu, kuru pasen kā biju iegādājusies Amazon.com. Toreiz noriecājos un aizmirsu par to, jo tuvojās Ziemassvētki un bija citi lieli projekti. Tagad izmēģināju roku amigurumos ( vai kā nu tos īsti sauc).... Prāts vēl ar vien nesas uz putniem, tāpēc tapa šī pūce vai kas cits.... 

Trešdiena!
Nakts vienkārši negulēta!!!  Mazie kucēni bija izdomājuši, ka viņiem jau vajag citu nakts maltīti, jo mammai Mangai vairs nav pacietības viņus pilnvērtīgi pabarot. Pirāts pat bija izlēcis no savas gultas vietas ( kas nemaz nav tik viegli izdarāms) un sēdēja zem galda. Īsti apmierināts par vientulību viņš nebija, tāpēc uzmodināja mani un vīra kungu. Kamēr mēs pierunājām Mangu tomēr kaut cik vēl var pabarot bērnus, kamēr sagatavojām papildus porciju, tikmēr stunda jau riņķī. Pēc tam man miegs vairs nebij nevienā acī... grozoties un cenšoties miegu atkal satikt, sapratu, ka laiks tiek iztērēts veltīgi, tāpēc uzadījās detaļas jau jaunam amigurumi mošķim. Vēl gan neesmu to visu sašuvusi, jo ..... darbi, darbi, kucēni.... Bet drīz  pabeigšu! Tad ar atrādīšu.... 

101 Dalmācietis

Suņu diena! 
Atskaite par to, ko mēs jau mākam! 

Vēl ar vien kucēni ēd mammas pienu, kas, kā zināms, ir vislabākais! Manga gan dažreiz man veltī šāāādu skatienu, kas varētu vēstīt aptuveni šādi: "Ak, šie bērni...!" Mierinu Mangu kā jau mācēdama, sak, viss jau kaut kad beigsies un tad ar prieku atcerēsimies, cik labi, mīļi un jautri bija tad, kad bērni bija mazi...


Kucēni jau māk - "iekost"  cits cita astē, ausī, purniņā...

Pirāts vien dažreiz tā pārgudri nostājas malā un jūtas laikam nedaudz prātīgāks par citiem, bet tas jau tikai uz īsu brīdi. 

Ārpus rāmjiem jeb ierastās gultas vietas, uz grīdas vislabāk jūtas Skrapijs, kurš vienmēr gatavs doties izzināt visu jauno un neparasto. Pārējie vēl bailīgi izpēta dīvaino grīdas segumu.

Miegs visiem labs!

Svētdienas kadrs 11.03.

Lelle

Biju ciemos pie draudzenes Kristīnes. Viņas dēls Mārtiņš bija uzmeistarojis dikti skaistu un mīļu lellīti. Nevarēju nenofotografēt. 

Rozā sveiciens

8. marts! 

Vakar, sēdēdama pie mīļajiem kucēniem un mierinādama jauno māmiņu ( sak, visi bērni ir tādi rīmas -  pacieties), nolēmu ieviest revīziju savā zeķubikšu plauktā un - ai, tavu prieku, atradu rozā zeķubikses, kuras jau vairs noteikti neder nevienam manās mājās. Tā tapa reciklētais sveiciens 8. martā visām meitenēm, sievietēm.....  
Lai šodien mums smaids sejās neizzūd visas dienas garumā...!!! 

Manas lelles

LEĻĻU DIENA


Kaut biju nolēmusi pēc senām pasaules tradīcijam svinēt Meiteņu dienu jeb Leļļu svētkus, ko  Japānā atzīmē 3. martā, tomēr nesanāca. Esmu iesākusi vienu interesantu lelli, bet pagaidām nav spēka to pabeigt. Nākamgad noteikti svinēsim visas kopā šo dienu, jo Japānā tā ir īpaša diena ģimenēs, kurās aug meitas, un ar šiem svētkiem ir saistītas daudzas krāšņas tradīcijas. Mēs arī varam pārņemt dažas jaukas tradīcijas no pasaules, vai ne? Bet varbūt nosakām pašas savu meiteņu dienas datumu? 

Tā ir mana pirmā un pagaidām vienīgā korejiešu lelle ar krūtīm.... 

Nu, dikti jau līdzīga Lotei. Ir iesākta šūt viņas māsa, bet.... 

Caca... 

Šoreiz nostaļģijas vadīta apskatīju savas pirmās lelles, kuras tapa vēl vispār nenojaušot, ka viņu maģija iedarbosies uz mani tik ļoti spēcīgi, ka turpmāk no lellēm vairs netikšu vaļā. Skat, kas man bija sākumā. 

Cimdu murkšķis

MURKŠĶĪTIS 

Pie zeķu un cimdu zvēruļu darināšanas, protams, mani pieradināja Irēna. Vakar, kad šķita, ka nekas nevedas un nesanāk, pamanīju vienu senu, bet ļoti mīļu cimdiņu. Tā  tapa šis mīļais murkšķītis. 

Skrapijs

Pēdējās dienās prāts un rokas nemaz vairs nenesas uz rokdarbiem. Daru, ko darīdama, bet jūtu, ka nesanāks ni lelle, ni šalle.... Tāpēc  paveldzēšos ar stāstu par maniem suņukiem. 


SKRAPIJS

Vispieklājīgākais ( vismaz līdz šim) no visiem saviem brāļiem un māsām ir Skrapijs. Pirmajā dienā, kad pārējie to vien darīja kā ēda, Skrapijs pieklājīgi pagāja maliņā un ļāva citiem izpausties ( iedzimta iteliģence un tolerance!!! -  viss no mātes). Tomēr kucēnu svara lielās atšķirības jau otrajā dienā lika mums mazliet satraukties un jautāt vetārstam, ko darīt? Dakters teica: "Jāpiebaro!" Nopirkām vislabāko māklīgo pienu ( vai nu kā tas pulveris saucās)  kucēniem, mazo pudelīti un mēģinājām sunīti piebarot, bet šis tik skrāpējās ar saviem nadziņiem ( tā arī uzradās vārds Skrapijs) un lika manīt, ka tādu nedabīgu lietu nedzers!!! Viņam derot TIKAI MAMMAS PIENS ( gudrs puika, viss tēvā noteikti atsities)!!! Tad nu mēs, pārējie ģimenes locekļi, 3 dienas visi kopīgiem spēkiem mazliet pabīdījām resnos brāļus, māsas malā un kontrolējām, lai katrā ēdienreizē Skrapijs būtu pie "galda". Tagad viņš ir vissportiskākais ( nav nekādu  milzīgo tauku krunku uz sejas), visveiklākais un visašākais. Pat Pirāts nevar Skrapijam atņemt ņammu. Pačukstēšu - Skapijs jau uzdod balsi, ja kas nepatīk un, man šķiet, ka bŗāliem un māsām ir liels respekts... 

Svētdienas kadrs 4. marts

Šodien saku  vīra kungam - braucam meklēt svētdienas kadru! Viņš jautā, kur meklēsim? Nu, tur, kur acis rāda! No sākuma apbraukājām tuvākās ielas Jelgavā, bet kadru neatradām, tad nolēmām aizšaut līdz Dobelei. Sak', ja neko citu neatrodam, tad pilsdrupas tur stāv kā vienmēr un sen nav pa tām kāpelēts.  Dobelē sagribējām  apskatīt mazās pilsētas ieliņas un..... atradām draugus, kuri šķiet -  dodas prom uz aukstākām zemēm.  Tā līdz pilsdrupām nenokļuvām, jo sākām braukt ar vien dziļāk un dziļāk mežos, zemes ceļos un iepazinām nomaļākas apdzīvotas vietas. Tas mums parasti tāds ceļojuma rituāls - nekad nezināt, kur nokļūsim, jo Latvija taču ir tik skaista! Katrā vietā varam ķert skatus, izpētīt vēsturi, iepazīt tagadni un baudīt ar acīm kadrus.... 

Ar dievu, ziema - esi sveicināts, pavasari!!!