vieglā šūšana...

Sen neesmu viesojusie pati savā garlaicīgo dienu dienasgrāmatā, jo man taču nekad nav garlaicīgi un darba tik daudz... Pavasaris, puķes dārzā un saules prieki liedz sēdēt pie datora. :) Nesen nopirku burvīgu žurnālu - "Burda easy". Burdu mīlu jau sen, bet šis žurnāls pārspēja visas manas cerības - vienkāršas piegrieznes, skaidras ( vairs nav jāmeklē līniju murskulī īstā līnija un viss jāpārzīmē), vienkārši fasoni ( taisni tādam iesācējam kā man). Super! Šobrīd šuju vasaras šortus un domāju, ka visus modeļus no šī žurnāla izmēgināšu. Modeļu nav daudz - ir dažādas variācijas - blūze bez volāna, ar volānu, īsa un gara..... bikses īsas un garas.... Forši!

Acis lellei

JA vien varētu - sauktu palīgā, palīgā, bet tā kā mani neviens nedzirdētu, jo čubinos klusi klusītiņām savā vientuļā kaktiņā, tad sarunājos pati ar sevi.... Šobrīd gatavoju lelli ( ievietošu vēl pagaidām melnbaltu foto, lai vēlāk pašai būtu prieks par krāsām) un esmu izmisumā, jo zinu, ka veidojot lellei acis - visu sabojāšu! Internetā esmu izskatījusies paraugu paraugus, bet zinu, ka man tik skaisti nesanāks. Vakarā lūgšu savai tīņu māksliniecei ( meitai) padomu, bet šobrīd - atliek vien nolūkoties un manu pirmo šūto lelli! Arī vārda viņai vēl nav, jo nederēs ne Karmena ne Dollija - šī lelle man ir īpaša ( jo pirmā) un noteikti vārds radīsies tad, kad atvērsies tai dvēseles spogulis - acis... :)

Mīļais adītais mošķītis

Nesen nopirku grāmatu, kurā parādīts un paskaidrots kā adīt rotaļlietas. Protams, gribēju jau uzreiz un tūlīt kaut ko izmēģināt. Acī iekrita pingvīns, bet nebija mājās melnas dzijas, tāpēc nolēmu - adīšu rozā pingvīnu. Beigās sanāca ne vairs ierastais zvērs, bet - mans mīļais, labais rozā mošķītis jeb purva dīvainītis, kurš kļuvis par priecīgas dienas draugu, jo paskatoties uz to - gribas smaidīt!

Tamborētas rotaļlietas

Mani draugi, cipīši!

Parasti manās mājās dun un dipina tīņu meitenes. Viņām garlaicīgi nav nekad, jo jādejo, jāzīmē, jāfotografējas un jāskrien... Es tik spēju uzcept pankūkas vai sagatavot auzupārslu kraukšķus. Kamēr meitenes izklaidējas, sēžu, priecājos un tamborēju. Šoreiz sāku darbu ar  lielo rozā galvu un meita jautāja - vai tā būs vāze?... Kad darbs bija gatavs - spiedzieni un sajūsma no tīņu puses. Tas iedvesmoja un tā, radās mani draugi - citplanētieši, kurus visa mana lielā ģimenīte mīļi dēvē par cipīšiem. :)

Tests

Arī mani iedvesmoja šis jaukais tests no http://fialo4ka.blogspot.com - un - lūk, tāda es esmu :) Man patīk! Zīmējums man asociējas ar Skārletu, kuras dzīves filozofijai daļēji piekrītu un dažreiz dzīvē pat viņu citēju....

Bruņas un rupucis

Sagribējās man savu Diegabiksi - drosmīgu, pozitīvu  -  tādu, kurš ir atvērts visam jaunajam, skaistajam dzīvē. Lai nebūtu es viena šādās domās, lai kopā mēs uzveiktu kalnus, lai smaids nenodzistu pat dienās, kad sniegs, aukstums un melni mākoņi samilzuši virs galvas.... Nesen lasīju kādu interesantu interviju ar Latvijas elku, kura saka, ka dosies prom no Latvijas, jo gribas taču arī dzīvot ( ne tikai nopelnīt naudu minimālajai iztikai). Dīvaini - es dzīvoju katru dienu. Ja galīgi nav naudas, nopērku filca galbaliņus ( nu, tik daudz jau es vēl varu atļauties :)), un meditatīvi izbakstu bruņurupuci - tas nomierina, palīdz sakopot domas un iepriecina.
 Es dzīvoju, klausoties putnu balsīs, ravējot skaisto puķu dārzu un lasot grāmatas. Ja vēl pa starpai pagadās kāda izcila filma - laime pilnībā. Es baudu dzīvi, mīlu Latviju un esmu kopā ar savējiem!