Par mani

Mans fotoattēls
Ozolnieki, Latvia
Mīlu sauli, un man nekad nav garlaicīgi...

otrdiena, 2012. gada 28. augusts

Grāmata kā draudzene...

Sen nebiju cilājusi savu grāmatdraudzeni.... Tā to iesaucu -  jo brīžos, kad jūtos apmulsusi, neziņā vai kādā citādā dīvainā noskaņā....,  ņemu šo grāmatu un šķiru uz labu laimi kādu lapaspusi - vienmēr trāpu īstajā vietā un vienmēr izlasītais mani uzmundrina, iedevesmo....  


Šodien re, ko atradu: 

"... iespējams, ka prasme savērpt salmus zeltā ir nozīmīgākais talants, kāds var būt sievietei. Tas var ļaut dzīvot vienkāršas pārpilnības dzīvi, nevis nīkt trūkumā. Par laimi, šis talants piemīt mums visām. Tomēr, tāpat kā tas ir ar jebkuru citu talantu, arī šīs alķīmijas dotības ir jāuziet, jātur godā, jāatzīst, jāciena un jāattīsta."  ( 364.lpp.)


Lai mums visām izdodas! 

svētdiena, 2012. gada 26. augusts

Izcila kūka un izcils suns....

Nu, šajās divās dienās pabiju ciemos, un mana meita Anete pagatavoja izcilu kūku... Sākšu ar garšīgāko.... 

Kurmju rakums 


Anete nopirka veikalā pīrāga "Kurmju rakums" maisījumu un, veicot visu soli pa solim pēc apraksta, to pagatavoja.... 
Izcepa pašu kūku, izgreba viduci un saguldīja iekšā banānus

Saputoja putukrējumu, piebēra šokolādes pārslas

Un kūka bija gatava....  un BEZGALA  garšīga....




Es pa to laiku.... 

Devos ciemos pie sava suņubērna uz viņa jaunajām mājām.... Mans Skrapijs (nu, jau Beris -  Berimors) pie manis nodzīvoja visilgāk un bija mana saule, mana mīla un mana dzīve.... 

Pirmais rējiens, sagaidot mani pie savas jaunās dzīvesvietas, tāds īstena saimnieka cienīgs - kā nekā jāsargā māja. Saucu suņuku viņa senajā vārdā, bet to viņš vairs neatpazina, arī mani pēc izskata laikam nepazina ( jā, esmu nokrāsojusi citādākus matus... ar tām sievietēm jau nekad neko nevar zināt...:)).  Bet mugurā man bija Skrapija mīļākais džemperis, ko viņam, mazam esot, patika ņurcīt un pluinīt....

Sniedzu roku, lai aposta mani un tad, kā zibens ķēriens - pielicis degunu pie džempera, mans suns mani ATCERĒJĀS... PRIEKS, LAIME, BUČAS UN LĒKĀŠANA STUNDAS GARUMĀ!!! Tas bija tik mīļi, sirsnīgi un laimīgii....

Skrapijam 6. mēneši....


Jaunie saimnieki ar sajūsmu stāstīja par Berija gaitām un mīl viņu bezgalīgi.... Man par to ir begalīgs prieks. 

Dalmācietis nekad un  nevienu neatstāj vienaldzīgu un ir tiešām laimes,  ģimens un mīlestības suņi!!! 



otrdiena, 2012. gada 21. augusts

Garšīgās rotas

Cik labi, ka man ir tik radoša un talantīga meita... Skatos un vienmēr priecājos par viņas darbiņiem un tieku arī pie kādas jaunas rotas sev... :) Anete  šobrīd aizrāvusies ar fimo un ir pat izveidojusi savu pirmo blogu. Viņai jau gan nav daudz laika sēdēt blogā ( kā to dara mamma), bet rotas ir dikti foršas ( Anetei jau gan nepatīk, ka es tā par viņu lielos, bet mammas jau dažreiz to var darīt, vai ne?!).... 


Šo piekariņu pa kluso ( kamēr Anetes nav mājās) nofotografēju, jo dikti garšīgs izskatās.... 

Lelle - piekariņš, man jau tās lelles vienmēr aizkustina



Gredzens tika uzdāvināts man...  - vēl nav nolakots, bet dikti jau man patīk tā bizē kūciņa.... 

otrdiena, 2012. gada 14. augusts

Mellā kūka Hičkokam par prieku

Vakar ar bērniem  svinējām Alfreda Hičkoka dzimšanas dienu, kura bija melna... Kāpēc tā, nezinu, bet nopirkām veikalā mello maizi, sataisījām ķiploku grauzdiņus ( slimniekiem nepieciešama vitamīnu deva) un saveidojām mello kūku no melleņu ievārījuma, biezpiena, saldā krējuma, cepumiem un želantīna..... 
Viens, divi - paēdām un tad gribēju iepazīstināt bērnus ar režisora daiļradi un parādīt viņiem filmu "Putni" ( šķita, ka tā filma vislabāk viņiem patiktu)....  Man bija kādreiz ierakstīti 2 diski ar Hičkoka filmām. Atradu disku, kur iekšā vajadzēja būt Putniem, izrādījās, ka esam pazaudējuši pulti no DVD kastes, ar roku turot pogu ( tāds mums īpašs aparāts) vajadzēja sēdēt un pārtīt filmas.  Kad visu disku biju pārtinusi, izrādījās, ka biju nepareizi sarakstījusu  filmu nosaukumus un šajā diskā Putnu nemaz nav ( bet noteikti ir otrā)..... Bērni visi nogaidījušies un nogarlaikojušies mierināja mani, ka filmu skatīsimies šodien..... Nez, vai mums tas tā izdosies...??? Mellā diena bija tiešām mella! 

pirmdiena, 2012. gada 13. augusts

Svinam Alfreda dzimšanas dienu

Šodien svinēšu Alfrēda Hičkoka 113 dzimšanas dienu! Viņš ir viens no maniem iemīļotākajiem režisoriem un vēl pagaidām neesmu izvēlējusies, kuru no filmām skatīšos, jo domāju, ka esmu redzējusi visas viņa labākās filmas.... Bet pavisam nesen, kādā vakarā, kad sagribējās kaut ko skaistu, noskatījos fimu, kuru biju nezin kāpēc atstājusi aiz strīpas " The Lady Vanishes"Laba filma - asprātīga humora un( kā vienmēr) smalko Hičkoka nianšu gabals.... Ne tik baisa kā citas, es pat izsmējos... 

Atradu šeit... 



svētdiena, 2012. gada 12. augusts

Kad viss cits ir galīgi šķērsām - top lelle...

Nu, kā var tā sagadīties - nedēļā, kura man brīva un kurā ieplānoti visādi forši ciemi un pasākumi - es ņemu un 2 stundu laikā noķeru vīrusu ( "iedāvinātu" no mana vecākā dēla)? Tagad esam ģimenē jau 3 slimnieki un, lai vai kā, nākas atcelt visas skaistās, ieplānotās lietas. 3 dienas gulēju gultā bez jēgas un sapratnes, jo nebija spēka neko padarīt. Šodien pamodos ar sajūtu, ka ir jau labāk un, iedvesmota, ķēros klāt vienai no manām sen aizsāktajām lellēm..... rezultāts man jau šobrīd pašai ļoti patīk.... Mērķis viens - līdz pilnīgai veselības atgūšanai lelle būs gatava!!! 

trešdiena, 2012. gada 8. augusts

Auduma penālis

Beidzot pieķēros šim darbiņam... Sen jau auduma penālis bija ierakstīts manā plānā, bet visu laiku - atliku, atliku.... Tagad āķis lūpā, rodas jaunas un jaunas idejas.... 

Sākumā, protams, visu sarežģīju ( tas ir man raksturīgi), gribēju ļoti skaistu iekšpusi un rotāju to ar auduma puķes aplikāciju, kurai tomēr spurojās malas un, kad sāku tās apšūt - rezultāts man vairs nepatika. Tad pietamborēju klāt divas rindas ar īsajiem stabiņiem, bet rezultāts nav īsti tāds kā gaidīju. Tomēr fakts, ka tas ir mans pirmais penālis, liek to iemīlēt, paturēt un aktīvi lietot ( ir doma, ka likšu tur dzīvei visnepieciešamākās rokdarbnieces lietas). :) Otro penāli veidoju jau dziļā naktī, jo mans vecākais dēls sēdēja pie datora un tik skaļi klepoja, ka nevarēju aizmigt.... Aptekalēju dēliņu ar zāļu tējām un uzšuvu otru penāli... :)  







otrdiena, 2012. gada 7. augusts

Sarunas ar kleitu jeb Jūgendstils...

Kādu laiciņu atpakaļ beidzot ar meitu aizgājām uz sen jau ieplānoto izstādi... jo tā vienkārši IR jāredz un iespaidi ir apbrīnojami - katram savi un neaizmirstami....

Šķiet, ka Anetes favorīts bija šis.... 

bet varbūt šī... 

Mana ideālā... sapņu... jūgendstila kleita!!! 


Protams, sievišķīgie nieciņi

Liels paldies Aleksandram Vasiļjevam par to, ka viņš mūs tik ļoti lutina un priecē katru gadu ar vārdos neaprakstāmajām izstādēm... :)