Rota no T - krekliem

Kamēr gaidu fotogrāfu ( bērni mūsdienās ir tik ļoti aizņemti, ka nevar mammu nofotografēt), lai varētu iemūžināt manu garo pārstrādāto kleitu, radās rota, kura tur labi piestāvēs... Pinu T krekla strēmeles kā draudzības rokassprādzi un tad jau aiznesās idejas par pārējo noformējumu..... 

Linu rotas

Sēžot, mierinot un ārstējot savu kaķi, tapa gredzens un rokassprādze no linu dzijas ( ja tā vispār pareizi ir teikts...)... gredzenam un rokassprādzei ir arī linu auduma oderīte, lai patīkamāk nēsājas.... No sākuma gan biju domājusi darināt kaklarotu, bet tad sapratu, ka dzīvē tādas vispār nenēsāju - man patīk rokassprādzes... gredzenu vairs pat nemaz negribu ņemt nost no pirksta - tik ļoti tas man iederās...

 Viss ir tamborēts ( arī pērlītes ietamborēju) un par pamatu ņēmu tādu striķi - ne ta sutažas ne ta kādu citu, ko biju sen sen kādā dārza veikalā nopirkusi un domājusi ar to piesiet, nostiprināt krūmus un puķes savā dārzā, bet tā arī neizlietots tas stāvēja manā plauktā... 


Rīt ceru atrādīt savu reciklēto garo kleitu no T - krekliem... :)

... tā kaķa slimošana palīdz man atraisīties uz radošiem projektiem - sēžam abi, "pļāpājam" un es tik šuju, adu un tamborēju. Kaķim patīk noskatīties manās nodarbēs :) 

Garšīgās rotas

Cik labi, ka man ir tik radoša un talantīga meita... Skatos un vienmēr priecājos par viņas darbiņiem un tieku arī pie kādas jaunas rotas sev... :) Anete  šobrīd aizrāvusies ar fimo un ir pat izveidojusi savu pirmo blogu. Viņai jau gan nav daudz laika sēdēt blogā ( kā to dara mamma), bet rotas ir dikti foršas ( Anetei jau gan nepatīk, ka es tā par viņu lielos, bet mammas jau dažreiz to var darīt, vai ne?!).... 

Šo piekariņu pa kluso ( kamēr Anetes nav mājās) nofotografēju, jo dikti garšīgs izskatās.... 

Lelle - piekariņš, man jau tās lelles vienmēr aizkustina

Gredzens tika uzdāvināts man...  - vēl nav nolakots, bet dikti jau man patīk tā bizē kūciņa.... 

Pērļota piespraude

Mana pirmā pērļu broša miglainā bildē... 

Nu varu atrādīt kādu Ziemassvētku dāvanu, kuru darināju pirmo reizi mūžā - pērļu brošu. Neesmu es noteikti nekāda pērļotāja un tik piņķerīgu un smalku padarīšanu diezi vai centīšos sevī turpmāk attīstīt. Darbojos ne bez jokiem veselu vakaru, jo man bija tā iepatikušās tās pērlīšu krāsas un ideja.... Ļoti gribēju savai draudzenei Kristīnei pagatavot tieši kaut ko no pērlītēm. Gandrīz pašās darba beigās vēl pārtrūka tas speciālais diegs vai īpašā "žilka". Sakreņķējos ne pa jokam un tinu, pinu visu tā, lai neizjūk... ( zinot arī to, ka Kristīnes mazais Henrijs visas jaunās lietas apskata un apčamda no sirds). Ļoti ceru, ka broša vēl nav izjukusi Kristīnes mājās....  bet saņemties jaunai brošai nav pagaidām spēka. Varbūt ir kādi pērļošanas knifi, kuri šo procesu padara vieglāku? Bet galvenais jau šaja pērļošanas procesā laikam ir liela, liela pacietība, kuras man nav.  

Urbānās rotas

Paldies Anitai  par ideju rotām. Uz Ziemassvētkiem mēs ar vīra kungu pagatavojām meitiņai - peciņai pārsteigumu. Man tā šaibiņu pīšana, tīšana nepadevās tik labi kā vīram. Pie tam, izskatījās viss ļoti viegli padarāms, bet tomēr nācās mazliet galvu palauzīt kā to lentīti tā pa smuko satīt.....