Šokolādes banānu kūka

Tūlīt pat ķeršos klāt pie kūkas. Bērni, rakājoties internetā, atrada recepti, kuru jau izmēģinājām un visi atzina par labu esam. Tad, nu, šodien, braucot ciemos pie savas kolēģītes, nolēmu vēlreiz to kūku pagatavot. Ir tikai viena problēma - salūzis mikseris un olu baltumu nāksies kult ar savām rokām....
Visas sastāvdaļas beru diezgan precīzi - nosverot un izmērot...
Daru tā: 
Vienā bļodā saberu visas sausās sastāvdaļas un samaisu! 

• 200g cukura
• 250 g miltu
• 75 - 80 g kakao pulvera ( nesaldināta, parasta)
• 1 1/2 tējkarotes cepamā pulvera
• 1 1/2 tējkarotes sodas
• 1/2 tējkarotes sāls
• 1 1/2 tējkarotes vaniļas cukura 

Otrā bļodā saleju un saspiežu visu, kas paliek pāri: 

• 2 olas
• 3-4 banānus ( saspiestus, samiksētus)
• 240 ml silta ūdens
• 120 ml piena
• 100 g kausēta sviesta 

 Tad to visu sajaucu kopā, leju ietaukotā formā un cepu aptuveni 180 grādos kādas 40 minūtes. Pa to laiku saputoju 4 olas baltumus, kurus pašās beigās, kad kūka jau gatava, pārleju pāri un cepu vēl kādas 10 - 15 minūtes.

Labu apetīti!
Nofotografēt nepaspēju, jo bija jādodas ceļā.

Zaļais cipītis

Šobrīd, rakstot rakstu par citplanētiešiem savam mīļākajam bērnu žurnālam "Avene",  nejauši vai jauši mans darinājums atgādina zaļo, mīļo būtni no kosmosa. Parasti es darbojos īpaši neiespringstot, kas sanāks galā, jo pats  radošais process man ir vissvarīgākais. Savām draudzenēm tā arī saku: " Sākšu taisīt astoņkāji un beigās iznāks amēba"!!! Šoreiz iznāca cipītis. Tērpu gan vēl neesmu izveidojusi, bet, lai gluži plikiņš viņš nepozētu, izmantoju savas meitas bērnības dienu halātiņu, kurš, šķiet, ka pat ļoti piestāv zaļajam draugam.

Spilvena ruksis...

Manai labākajai draudzenei Kristīnei (kurai šobrīd nesanāk daudz laika pagulēt, jo mazais Henrijs dzīvojas pēc sava dienas ritma)  kā dāvana tapa spilvenruksis ( man gan zvērulis vairāk izskatās pēc skudrulāča), lai muguru ir kur atstutēt un saldāki sapnīši  mirkļos, kad ir atļauts pagulēt....

Mīļās rotaļlietas

Man patīk radīt rotaļlietas, kuras ļauj un iemāca ( tiem, kuri to ir aizmirsuši) pasmaidīt. Šie ir mani mīļie sirds draugi - panku papagailēns un sliekulēns.

Zeķu zvēri

Iedvesmojoties no citu meiteņu idejām ( galvenokārt paldies Aijai -  aijaslietas.blogspot.com) tapa arī mani pirmie zeķu zvēri. Kaķi gan šajā kolekcijā neieskaitu, jo tas darināts parastā (šujamā ) veidā. Esmu tā aizrāvusies, ka ir jau gandrīz gatavi vēl divi zeķēni - dīvainais sliekucis un papagailēnam vēl tikai rokas jāuztapina. Kad būs gatavi, pievienošu savai kolekcijai. Interesantākais ir tas, ka, radot šos zvērus, aktīvi procesā iesaistās visa ģimene. Piebāžam zeķi ar sinteponu un tad,nu, lokām to uz visām pusēm un fantazējam, kādu zvēru katrs no mums redz. Un neviens nebrīnās par šādu manu aizraušanos ( ko varētu gan darīt, jo man ir 3 pusaudži, kuriem rotaļlietas it kā neinteresē). :)