Skaistā Ventas pils

Atkal ceļš zem kājām!
 Ja es ar savu draudzeni Dainu reizi pusgadā neielektu mašīnā un nedotos tur, kur acis rāda, tad ar mums jau būtu pavisam švaki... Pēc visām vētrām nospraudām ceļojuma datumu, un šoreiz es pat zināju uz kuru Latvijas pilsētu brauksim, jo 100 gadus nebiju bijusi Ventspilī. Ja godīgi jāsaka, tad vispār Ventspilī laikam biju Padomju laikos caurskrienot kā skolniece ar klasi ekskursijā, bet no tiem laikiem neko jau arī neatceros... 


Mazliet  sirdi plosīja nemiers, jo ceļojuma rītā kaut prognozēts bija, ka vētra rimsies, tomēr aiz loga vēji pūta gana stipri un Jelgavas pusē braucot, šķita, ka mašīnu nopūtīs no ceļa. 


Ceļš uz Ventspili.
Nolēmām braukt caur Jūrmalu un ciemiem, lai ceļš būtu interesantāks, bet aizpļāpājoties nogriezām kaut kur ne tur un nokļuvām uz vienas no lielajām šosejām, kur ( posmā pēc Tukuma) sākās ziema - brauca pat sniega tīrāmā mašīna... !!!  
Nebijām vēl abas ar Dainu ieskicējušas pirmo tēmu, par kuru būtu jāparunājas, kad  Ventspils jau bija klāt ( iepriekš likās, ka jābrauc būs ilgi), bet tā jau ir, ja gardi jāpļāpā...


Ventspils  
Nolikām mašīnu pirmajā saprātīgajā vietā un nolēmām doties uz informācijas centru, pēc pilsētas kartes un informācijas. 

• Atziņa nr.1 Cilvēki Ventspilī ļoti, ļoti laipni un izpalīdzīgī, bet mums zemgalietēm jātrenējas saprast teikumu "ejiet uz jūras pusi".  Divu dienu garumā mums nepieleca, kurā pusē ir jūra, jo dažreiz mūs cilvēki sūtīja pilnīgi pretējā virzienā kā sākumā mums pašām šķita. Ja tā labi padomā, tad Ventspils jau ir visapkārt jūras rajonā.... 

Ventu nauda un informācija
Informācijas centrā ieguvām informāciju, karti un ventu naudu... Iesaku visiem tikt pie ventiem, jo caur draugiem.lv bija jāatbild uz dažiem jautājumiem par šo pilsētu un tad arī sapratām, ka ventiņiem ar humoru ir viss kārtībā.... smieklu deva garantēta.... 


Tā, kā laiks bija tuvu tumsai, tad nolēmām sameklēt viesnīcu vai viesu namu. Kartē to bija bez sava gala, bet, kad jāatrod dzīvē, tad sapratām, ka pirmo reizi esam lielas, lielas dumiķītes, jo ne vairs kaut ko sapratām pēc kartes ne kā. Iznākot no viena viesu nama, kurš mums tā nevisai, pajautājām ceļu pēc kartes vienai ventu sievietei uz ielas. Norādot punktu
 ( kā pēc mūsu domām mēs cerējām, ka uz kartes atrodamies tieši tur) izdzirdējām stingru un noteikti : nē, te jūs neesat!!!" un cilvēks mums parādīja pilnīgi citu vietu kartē..... 

• Atziņas nr.2, nr.3 un nr.4 Ja arī Ventspilī tu domā, ka esi punktā A, tad varbūt tomēr tu esi punktā B!!! Ja cilvēki tev saka: " Jūs esat pavisam tuvu, ejiet, kamēr beigsies koki", tad varbūt jūs esat vēl ļoti tālu un koki nebeigsies nekad. Ja kartē ir iezīmēta viesnīca, bet nevarat to atrast, tad paši ventiņi domā, ka tā vēl nav uzcelta. Un laikam jau viņiem ir taisnība. 

Super, super naktsmājas 
Teikšu jau tā godīgi, mēs bieži vien naktsmājas meklējam pēc skaistākajiem nosaukumiem. Šoreiz šī doma mūs nepievīla un tad, kad šķita, ka esam apstaigājušas pusi pilsētas, atradām lielisko viesnīcu "Raibie logi" - apkalpošana izcila, nakts miegs izcils, brokastis garšīgas.... mašīnu var novietot iekšpagalmā un arī nesatraukties. 


Muzeji un citas skaistas lietas 
Pēc plāna ieplānojām  nākamajā dienā doties uz Livonijas pili. Neesmu stipra vēsturniece, bet vienmēr muzejos, palasot informāciju vai vēl labāk ieklausoties gidos, tomēr šķiet, ka kaut kas tajās smadzenēs sakārtojas un saliekas pa plauktiņiem attiecībā uz vēstures laikiem, posmiem un notikumiem. Šajā muzejā gan nekas tā arī nesakārtojās manās domās....., bet tas ar nekas, jo ir taču intereneta krātuvīte, kurā teikts, ka: Livonijas ordeņa pils, kurā kopš 2001.gada septembra izvietots Ventspils muzejs, ir senākā saglabājusies būve Ventspilī, celta 13.gs. otrajā pusē (pirmo reizi minēta 1290.gadā). Tā būvēta kā konventa tipa ēka ar iekšējo pagalmu, un to var uzskatīt par vecāko viduslaiku cietoksni Latvijā, kas saglabājis savu būvapjomu tikpat kā nemainītā veidā. utt., utt.. 

• Atziņa nr.5 Uz ielām norādes par apskatāmiem objektiem ir ļoti, ļoti daudz, bet ne vienmēr, ejot norādītajā virzienā, tu nonāc tur, kur vēlējies. Bet varbūt mums, zemgalietēm, grūti izprast sistēmu Ventspilī. Sapratām arī to, ja norādēs vajadzīgais objekts vairs nav atrodams, tas nenozīmē, ka esam jau klāt..... 

Amatu māja 

Rokdarbnieku gan Ventspilī daudz un Amatu māja mūs sagaidīja ar daudziem skaistiem pārsteigumiem. Iedvesmojāmies no fotogrāfa Ojāra Millera fotogrāfijām - skaistas, bezgala skaistas bildes!!!  Kā pats autors ir teicis: " tapušas pēdējos gados, tapušas pa ceļam Latvijā, tapušas manā ceļā, tapušas manā gaismā, tapušas manā laikā." 

Un, protams, skaistās Ventas  govis: 

Un, protams, lellīte 2 vienā: No vienas puses šādi...

 ..no otras puses šādi!!! 




Cepuru veikals 
Un teikšu arī tā - ja esat Ventspilī un oma ir ļoti laba, vai oma ir ļoti slikta, tad noteikti uzmeklējat mazu, vienkāršu  cepuru veikaliņu. Atradās tas netālu no Jāņa Fabriciusa. Pārdevēja vienkārši brīnums - jautra, pozitīva, atraktīva. Pavadījām veikalā veselu stundu, nemaz to pat nepamanījām, jo pozitīvi uzlādējāmies visai dienai un tagad, kad sirsniņā iezagsies skumjas, likšu galvā cepuri, kuru nopirku veikalā un atcerēšos pārdevējas vārdus: 
" Meitenes, vienmēr smaidiet!"