Futbola dienas Eiropā 2012, mani favorīti

Jā, esmu "liela" futbola fane. Bērnībā kopā ar tēti vienmēr skatījās visas sporta pārraides, bet lielais futbols mani aizrāva jaunībā, kad konstatēju, ka pirms spēles rāda visus futbolistus tuvplānā, varēju viņus aplūkot, ievērtēt un fanot par to komandu, kurā visvairāk skaistu vīriešu... :) Mani favorīti vienmēr bija itāļi un spāņi...

Pa šiem gadiem daudz kas manā dzīvē mainījies, jo attiecībā uz futbolu nu vairs nepietiek ar skaistiem vīriešiem vien - vajag, lai spēli komentē Anatolijs Kreipāns, tad mierīgi, tamborējot vai adot, varu kausīties viņa interesantajā stāstījumā un pašai spēlei pieslēgties vien karstākajos mirkļos.
Tieši pateicoties Anatolija stāstītajam, nepalaidu garām mana mīļā Lionela Mesi parādīšanos futbola virsotnēs un daudzus citus futbolistus esmu sākusi dziļi cienīt, novērtēt un izprast... Nē, nē... nepārprotiet -    protams, ir daudzas spēlēs, kurās nav laika tamborēt....  ir jāfano!!!

 Vakar viena spēle man tika "nozagta" ( citus komentētājus nespēju uztvert adekvāti) un pie tam, no maniem mīluļiem tajā mačā spēlēja vien tikai Franks Riberī, tāpēc kaifoju  spēlē Zviedrija - Ukraina. Ģimenē vienmēr pirms mača precizējam - kurš par ko fano. Šoreiz pārsvars bija Ukrainas labā... bet klusībā cerēju arī to, ka smukulītis Zlatans Ibrahimovičs iesitīs kādu golu... Kreipāns interesanti pastāstīja par spēlētāju no Ukrainas Andrijs Ševčenko, un tūlīt viņš arī kļuva par manu favorītu.... Pēc spēles, kādā no intervijām viņš bija teicis: " "Jūtos it kā būtu 20, nevis 35 gadus vecs. Ja varētu izvēlēties sapņus, es vēlētos vēl un vēl izdzīvot šādu dienu." Spēle beidzās tieši tā, kā es biju to ieplānojusi...!!!

Tagad gaidu nākamo Kreipāna komentēto spēli, lai papildinātu savas zināšanas futbolā!

Kāpēc vispār to visu te rakstu?
1. Esmu sapratusi, ka mans blogs ir mana dienasgrāmata, ko domāju, to rakstu.... ( beidzot man pieleca).
2. Mēģināšu piefiksēt futbola čempionāta laikā manu favorītu futbolistu vārdus, uzvārdus, jo citādāk vienmēr sanāk, ka vīram pirms spēlēm prasu:" Vai tas mans smukais, nu, tas ar tiem sārtajiem vaidziņiem no Anglijas arī spēlēs?" un vīram jāsaprot un jāatpazīst visi mani smukulīši. ( vakar tas ar sārtajiem vaidziņiem nespēlēja, jo bija noraidīts uz 2 spēlēm, tāpēc vien varēju to pirmo, "nozagto" maču neskatīties)

Kādās attiecībās jūs esat ar lielo futbolu? es, lūk, tādās - vissirsnīgākajās!