Parasti manās mājās dun un dipina tīņu meitenes. Viņām garlaicīgi nav nekad, jo jādejo, jāzīmē, jāfotografējas un jāskrien... Es tik spēju uzcept pankūkas vai sagatavot auzupārslu kraukšķus. Kamēr meitenes izklaidējas, sēžu, priecājos un tamborēju. Šoreiz sāku darbu ar lielo rozā galvu un meita jautāja - vai tā būs vāze?... Kad darbs bija gatavs - spiedzieni un sajūsma no tīņu puses. Tas iedvesmoja un tā, radās mani draugi - citplanētieši, kurus visa mana lielā ģimenīte mīļi dēvē par cipīšiem. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru