JA vien varētu - sauktu palīgā, palīgā, bet tā kā mani neviens nedzirdētu, jo čubinos klusi klusītiņām savā vientuļā kaktiņā, tad sarunājos pati ar sevi.... Šobrīd gatavoju lelli ( ievietošu vēl pagaidām melnbaltu foto, lai vēlāk pašai būtu prieks par krāsām) un esmu izmisumā, jo zinu, ka veidojot lellei acis - visu sabojāšu! Internetā esmu izskatījusies paraugu paraugus, bet zinu, ka man tik skaisti nesanāks. Vakarā lūgšu savai tīņu māksliniecei ( meitai) padomu, bet šobrīd - atliek vien nolūkoties un manu pirmo šūto lelli! Arī vārda viņai vēl nav, jo nederēs ne Karmena ne Dollija - šī lelle man ir īpaša ( jo pirmā) un noteikti vārds radīsies tad, kad atvērsies tai dvēseles spogulis - acis... :)
1 komentārs:
Lelles cilvēka izskatā laikam nav mana stilhija. Nesanāca acis un pati neesmu apmierināta ar rezultātu. Vēl pameditēšu, bet...
Ierakstīt komentāru