Vakar vīra kungs no laukiem atveda upenes un skaidrs bija viens - ja šodien tās kaut kādā veidā nepagatavošu, tad sanāks kā vienmēr.... saskābs vai kas vēl trakāks...
Pusi ieliku saldētavā, bet otru pusi nolēmu iegatavināt kūkā...
Lūk mana recepte...
Zustreņu kūka ( pirmo reizi no vīra dzirdēju kādreiz jaunībā šo vārdu un tas man ļoti iepatikās...)
Pusi ieliku saldētavā, bet otru pusi nolēmu iegatavināt kūkā...
Lūk mana recepte...
- Izkausēju 150g margarīna.
- Pievienoju atdzisušam margarīnam aptuveni 100 g piena, 200 g cukura, 2 olu dzeltenumus.
- Samaisīju 2 tējkarotes cepamā pulvera ar 350g ( varbūt mazliet vairāk) kviešu miltiem un pievienoju mīklai.
- Ielēju vai ieķepsēju mīklu ietaukotā kūku veidnē ( sanāca ne ta' bieza, ne ta' šķidra).
- Uzbēru uz mīklas 400g upenes ( varbūt arī vairāk).
- Saputoju 2 olu baltumus ar 200g cukura stingrās putās un pārlēju pār ogām.
- Cepu torti cepeškrāsns zemākajā līmenī ( lai olu baltums nepiedeg) 175 grādu temperatūrā aptuveni 40 minūtes.
Ļāvu tai atdzist un, kad gribēju to nofočēt, secināju, ka fotoaparātam baterija galīgi tukša. Kamēr to liku uzlādēties, sapratu, ka veselu kūku man neizdosies nosargāt... Tā,nu, atkal bildēs man ir tikai puse no kūkas, jo mazais kūku grauzis iemetas manās kūkās uzreiz bez domāšanas un vilcināšanās... Skan vien no galda puses apmierināta šnakstināšanās un čāpstināšanās... ")
P.S. Vajadzēs kādreiz man sīkāk to stāstu par kūku grauzi jums pastāstī... Varbūt rīt???
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru