Lupatdeķis "pūce" - gatavs!

 Laikam vislabākās zāles pret stresu ir lupatdeķa tamborēšana. Kamēr kopā ar Kaķīti gaidām operāciju 
( varbūt šodien tiksim,  bet varbūt tomēr piektdien), nervus nomierinot, uztapināju to gatavu. 

Otrā pusē  piešuvu oderi no vecām džinsenēm... 

P.S. Es nekad stresainā noskaņā netaisu bērniem lelles, jo, manuprāt, darītāja enerģija iemiesojas lietās, un nevienam bērnam taču nevajag liekus satraukumus caur lelli iegūt. Lelles jātaisa smaidot, dziedot un sapņojot... 

Bet lupatdeķītis man pašai dikti patīk - tāds enerģisks un uzmundrinošs - būs kur kājas sparīgi noslaucīt pēc vannas... 

Mans dzīvnieku gads... dažreiz arī sāp...

Šis gads man paiet zem dzīvnieku zīmes un ne vienmēr tā zīme ir laimīga... Protams, četri kucēni bija mūsu ģimenes lepnums, prieks un mīlestība, nabaga kaķis Neo nespēja pārdzīvot tik raibu un kuplu saimi - dikti  novājēja... Tad kucēni tika uz savām jaunajām mājām un šķita jau, ka  viss atkal ieiet vecajās sliedēs. 

Neo pūkains, resns un laimīgs baudīja dzīvi... līdz šodienai, kad, kā ierasts, es no agra rīta neizdzirdēju viņa ņaudējienu pie durvīm. Pusdienas laikā abi ar vīra kungu norunājām, sak', laikam aizkavējies pie meitenēm, ka nav laika atnākt mājas, tomēr patiesība bija citāda - ... vēlā pēcpusdienā mans ķaķis bija nokļuvis līdz namdurvīm, kaut brrriesmīgi sāpēja kāja.... skaļi ņaudēdams ienāca mājās... Kamēr es izmisumā zvanīju vīram, kaķis pazuda. Kopā ar bērniem stundu meklējām viņu, visas vietiņas pārskatījām, bet kaķa nav!!! Jau sabijos, ka ir pavisam slikti... :( tad izdzirdējām vārgu ņaudēšanu. Steigā zvanīju uz Jelgavas vet klīniku, man bija atlikušas 20 minūtes, lai paspētu aizvest Neo uz rentgenu... Izrādās, viņu notriekusi mašīna un sadragājusi gūžas kaulu... tagad gaidām operāciju, kura notiks nākamo piektdien... 

Protams, neviens jau nav vainīgs, bet... Ozolniekos bieži vien nobrauc kaķus ( tā iemesla dēļ manai māsai nav vairs spēka paņemt vēl kādu kaķīti, jo sirdsāpes bija pārāk lielas). Mūsu Neo staigāja rinķī ar atstarojošu kakla sikniņu, bet.... neviens jau nav pasargāts no briesmām! 


Turēsim īkšķus par nākamo piektdienu... zinu, viss būs labi, jo dakteris tā pārliecinoši man visu izstāstīja un teica, ka šāda operācija 95% nav traka, bet vienalga sāp sirds par dzīvnieka ciešanām... 

P.S. Nopirku visgardāko našķi Neo, un visi viņu apčubinām kā jau slimnieki...  Tāda man tā šodienas sāpe ar kuru tomēr gribēju padalīties. 

Mikelandželo Antonioni filma – "Aptumsums": balzāms dvēselei...

Šogad galīgi un nekādi nesanāk apmeklēt "Baltijas pērles" kinofestivālu, bet uz vienu filmu gan tiku...  Māsīca Anna man atklāja režisoru Antonioni.... Filma izcila, saldsērīga, noskaņu pārpilna un  kā pats režisors kādreiz sacījis: "Man allaž bija gribējies uzņemt filmu par jūtu viļņojumu, kuru viens cilvēks var dāvāt otram, un kuru tas otrs nes sevī cauri gadiem, par cilvēku attiecību nolemtību sadrumstalotajā pasaulē. Mīlasstāsts, kam nevar būt turpinājuma, iluzoriskums, cilvēku savstarpējo saišu nosacītība. Reiz, vērojot saules aptumsumu, es aizdomājos par aptumsumu mūsu jūtās. Es esmu pārliecināts, ka mūsdienās mirušo pasaulē ir vairāk jūtu nekā dzīvo pasaulē...". ( lasi te...) 


Un ja vēl galvenajās lomās tik mīļi un izcili aktieri.... bauda  dvēselei! 

Reciklēts lupatdeķis....

Interesanti - kāpēc man vienmēr viss jāsarežģī.... Nu, re, šobrīd pat -  tamborēju lupatdeķi. Atradu sarkanu, vecu, saplīsušu palagu un nolēmu tamborēt kvadrātus, kurus pēcāk salikšu kopā un izveidosies paklājiņš. Sacīts, darīts - tapa 2 kvadrāti, bet tāpēc, ka lupatiņas nebija vienāda platuma, kvadrāti iznāca tādi nestandarta. Satamborēju tos kopā in ieraudzīju - PŪCI! 

Tagad viss process kļuvis sarežģītāks, bet idejas tik nāk un nāk klāt.... Jau domās redzu savas vannas istaba jauno interjeru ( nekad nebiju domājusi, ka tas būs sarkans :)). Briļļu vietā būs pūcei acis un vēl mazas baltas austiņas... Vēl domāju par paklāja otru pusi. Tos lupatiņu galus gribas nomaskēt. Bija doma apšūt ar džinsa audumu, bet nezinu vai man pietiks pacietības vecās džinsu bikses pārstrādāt kvadrātos.....

Ak, kāpēc man viss sanāk tik sarežģīti? 

Veļmašīnā filcētas čības

Pagājušajā gadā biju aizrāvusies ar īpašo dziju un čību filcēšanu veļas mašīnā. Apadīju draugus, radus, paziņas un šogad secināju, ka pašai nav nevienas čības. 

 Nopirku raibu dziju no sērijas Wash+Filza-it! ( dārgi gan sanāk, jo 2 čībām vajag 4 kamolus). Čības adu pēc tabulas, kuru kaut kad sen interneta dzīlēs atradu ( neatceros vairs kur). 
Izmēri gan vienmēr mazliet pārsteidz, tāpēc šoreiz adīju uz 40 kāju, un čības safilcējās tik ļoti, ka knapi derēja. 

Tabula izmēriem... 

Secinājums viens - turpmāk taisīšu tomēr muklukus no veciem džemperiem 
( būs jāiet paķemmēt Jelgavas humpalu bodes:)).

Mana enkaustika

Tiku arī pati pie mākslas darināšanas. Biju jau iepriekš dzirdējusi par enkaustiku, bet darījusi nebiju... vikipēda man saka, ka:Enkaustika (no grieķu: Enkaustikē — 'iededzināt') ir glezniecības tehnika, kurā kā krāsu pigmentu saistvielu izmanto karstu kausētu vasku. 
Plašākā nozīmē par enkaustiku dēvē arī vaska glezniecību. 
Mēs ar līmpistoli pie bleķīša pielīmējām vaska krītiņus un tad ar milzīgo celtniecības fēnu pludinājām....  

Mans pirmais darbs enkaustikā! 

Elitas Patmalnieces zelta fonds...

Kā jau teicu iepriekš, vislabākā dāvana vārda dienā man bija iespēja apskatīt Elitas izstādi... 

  Tāds krāsu karuselis mani iedvesmo! 

VisLatvijas Sandru diena nosvinēta!

Sandras!
Žēl, ka uz šo fotomirkli dažas Sandras jau bija prom... 

15. septembrī pametu savu ģimeni, draudzenes, radiņus un devos pirmo reizi uz VisLatvijas Sandru salidojumu, kurš notika Saldū! Šis jau bija 3. salidojums un tas notika Saldus Vēstures muzejā. Viss notika ne pa jokam. Laipni mūs sagaidīja muzeja darbiniece SANDRA LEITHOLDE ( ļoti liels paldies viņai par sirsnību un viesmīlību)!!! 
Bija individuāls darbs, darbs grupās, jo jānoskaidro 6 visspilgtākās Sandru īpašības. Īpašību saraksts tika iedot garu garais - katra atzīmēja 10 savas rakstura iezīmes un pēc tam grupai bija jānonāk līdz 6 kopīgām īpašībām. Pirmā, visspilgtākā īpašība, kura bija katras Sandras sarakstā: MĒS SPĒJAM SADARBOTIES! Tāpēc arī strīdi nebij ilgi un nākamās 5 kopīgās īpašības atradām diezgan viegli:
Sandras ir:
2. Atbildīgas un rūpējas par līdzcilvēkiem,
3. Mums piemīt milzīga enerģija un aktivitāte,
4. Esam izteikti godīgas,
5. Padodas roku darbi,
6. Patīk brīvība. 

Vēl gudri spriežam par īpašībām... 

 Pēc šī sarežģītā darba nāca vieglākā vakara daļa, kuru varat skatīt fotomirkļos..... 

Mana vislielākā dāvana vārda dienā bija iespēja apskatīt Elitas Patmalnieces izstādi!!! 

Vai nav burvīgi? Bet par šo izstādi būs atsevišķs foto stāsts kaut kad vēlāk... 

Skatījāmies kino....

Taisījām pašas savu mākslu, par to arī pastāstīšu rīt... 

Un redzi, Irēnīt, tu man iedevi Avenes fotosesijai savu skaisto vīriešu kaklasaiti. Kad iepriekšējā dienā demonstrēju to savai draudzenei un pēc tam noņēmu, viņa iekliedzās; liec atpakaļ, tu izskaties bez tās plika! Nevarēju jau uz Saldu braukt plika, tāpēc uzliku un... ieinteresēju Saldus Sandras mūsu radošās pārstrādes lietās! Tā bija vislabākā reklāma. Paldies tev! Man dikti labi piestāv, vai ne?!

P.S. Nākamo Sandru dienu apsolīju uzrīkot Jelgavā! Tad, nu, visas Latvijas Sandras, apvelkat jau tagad nākamā gada kalendārā 14. un 15. septembri un pierakstat klāt --- JELGAVA!!! 

Kā man patīk Evelina Petrova!!!

Kādreiz, ja krietni pasen, Latvijā, festivālā PORTA viesojās mūziķe Evelina Petrova.... Vēl tagad atceroties, skudriņas pārskrien aiz sajūsmas.... mīļajā YouTubē gan neko daudz no viņas neatradu, bet šo... ielieku savā klausāmo dziesmu sarakstā un blogā, lai nepazūd.... 

Džoisiņš

Ar nepacietību gaidu stāstu, kā Madara man sameklēja šos saldos 80.'os... Bet šodien visu rītu klausījos un kaifoju atmiņās par skolas laikiem.... 

Papīra vāze

Tā kā es Latvijā palīdzu tapt kādam bērnu žurnālam, tad jūtos atbildīga par to, lai pasauli neaizņemtu milzīgi žurnālu kalni...., tāpēc nolēmu no žurnāla lapām pagatavot vāzi! 

 Khmm, tuvojas 15. datums, kad man mājās būs daudz ziedu, bet  neviena no draudzenēm pa šiem gadiem man nav uzdāvinājusi kādu vāzi ( kaut iesmejam par to vienmēr :))) 
Turpmāk šo dāvanu droši var svītrot no saraksta, jo man ir reciklētā vāze un ... āķis, lūpā - šobrīd mēģinu jau citu vāzes variantu... :) 

Drīz nezināšu, kur likt vāžu kalnu...:) 

Sajūtu jūra Baltajās naktīs...

Spītējot vējam un lietum, bijām Tabakas fabrikā un sajūtas  kā jūra... izsmējāmies, radījām savu mākslu un vienkārši labi atpūtāmies. Malači jaunieši, kuri to visu saorganizēja... :) Šoreiz bez maniem komentāriem - vienkārši sajūtas fotomirkļos... 

Želantīna plate un māksla

Sagribējās izmēģināt  jaunas idejas. Jau ilgāku laiku domāju, kā skaisti un pēc sava prāta apgleznot audumus. Sērfojot mīļotajā youtubē... atradu želantīna plati...  Pasākums izrādījās bezgala vienkāršs: es ņēmu 3 krūzes karsta ūdens, 12 tējkarotes želantīna un 3 krūzes auksta ūdens. To visu salēju uz pannas (  nesot uz ledusskapi dzesēties, mazliet izlēju pa grīdu... :( ) Kad masa bija gatava, pārliku to uz kartona kastes vāka un sākās māksla... 

Pievienoju vēl ideju par salvetēm uz auduma, tā tapa puķes... 

Tagad, pēc daudzkārtējas krāsošanas, mana želantīna plate izskatās šāda: vairs nespēja uzsūkt melno krāsu...

Vēl roka jāpiešauj, jo nospiedomi sanāca neizteiksmīgi ( mēģināju nospiest lavandas ziedus)... bet ideja man patīk... 

Un būs jāpameklē vēl kādas labas idejas auduma apdarināšanai...:) 

Fiksie keksiņi...

Šodien biju aizbraukusi līdz Bauskai un ieskrēju arī savā mīļajā garšvielu bodītē... sapirkos, nezi' kāpēc, visādus dekorus saldumiem. Anete to visu ieraudzīja( mājās -  

 ledusskapī) un teica- taisām augšā! Pirmais plāns bija izmēģināt keksiņus! 

Recepte bezgala viegla un garda:

• 100g svieta saputo kopā ar 100g cukura. 
•  Pie sakultā sviesta pieliek 2 olas un  200g miltus, kuriem klāt piejaukta 1 tējkarote cepamā pulvera. 
• Ja masa šķiet pārāk bieza - pieliek krējumu... es liku 5 tējkarotes ...
• Cep 180 - 200 grādos aptuveni 15.minūtes. 

Keksi sanāca mīksti, garšīgi un pufīgi... 

Ar glazūru man gāja pašvakāk, jo gribēju sakult olu baltumus ar cukuru, bet sanāca dzīvs cukurs...

Varbūt jums ir kāda pārbaudīta un izcila recepte glazūru veidošanā??? Priecātos, ja padalītos ar savām idejām... 

P.S. Mana ģimene to noteikti novērtētu, jo tad es ceptu biežāk keksiņus. :)))

Krievu izcilais kino jeb ...Цигель-цигель ай-лю-лю!

Nu, kur gan Leonīds Gaidaijs ņēma tik daudz humora un patiesības iz dzīves. Vakar mans vīrs ar dēlu skaļā balsī smējās pie filmas "Иван Васильевич меняет профессию", bet mana visiemīļotākā filma ir "Бриллиантовая рука". Vakar spriedām, kā vispār Padomju laikos izlaida cauri  tāāādus tekstus par tiem laikiem? Filma tika uzņemta 60. gados - varbūt tad politiskā cenzūra bija vieglāka? Būs jāpameklē atbildes uz šiem jautājumiem... 

Un tie citāti: 

• Не знаю, как там в Лондоне, я не была. Может, там собака — друг человека! А у нас управдом — друг человека!
• Шампанское по утрам пьют только или аристократы, или дегенераты.
• Время — деньги! Как говорится, когда видишь деньги — не теряй времени. Куй железо, не отходя от кассы!

• Šo mēs ar vīru bieži vien, pārfrazējot un latviskojot, ikdienā lietojam:  Теперь вот такое предложение: а что, если…

— Не стоит.
— Ясно… Тогда, может быть, нужно…
— Не нужно.
— Понятно. Разрешите хотя бы…
— А вот это попробуйте. Вам поручена эта операция, так что действуйте!

Un viens no maniem visiemīļotākajiem teicieniem: 

• Цигель-цигель ай-лю-лю!

Kad biju Turcijā, tad teicu: 

• Руссо туристо — облико морале, ферштейн?! - mūs jau vēl ar vien pasaulē uztver kā  "Руссо туристо". 

Un vēl beidzot:

•  Ты что, глухонемой?

— Да!!


Izcili! Pat tagad, šo visu rakstot, smaidu ...

Brīnumu lauks

Braucām mēs ar ģimeni no kartupeļu talkas un pēkšņi ieraudzījām vienu lauku apaugušu ar šo te brīnumu. Var redzēt, ka iesēts ar nodomu un nogatavināts līdz izkaltētam šādam paskatam....

 Varbūt kāda no jums zin, kas tas ir un kam tas domāts? Mūs tas ieintriģēja.... 

Mazais Zviedru Rūgtais

Jeb kā es kļuvu vesela..... 

Stāsts sākas ar to, ka mans tēvs jau daudzus gadus nodarbojas ar ārstniecības augu audzēšanu, vākšanu, un jau daudzus gadus viņš meklēja iespēju iegādāties slaveno Mazo Zviedru Rūgto.... 

Mēs pat braucienos uz Zviedriju meklējām to aptiekās, jo šķita, ka Zviedrijā taču būs Zviedru Rūgtais... :)) 

foto no  http://www.zviedrurugtais.lv/

Izrādījās ( nepagāja ne 4 gadi), -  Ozolnieku aptiekā ( KHMM... Latvijā un netālu no manām mājām...) šobrīd šo brīnumu var nopirkt! 

Man augusta mēnesis pagāja slimojot - vīruss, kurš aizgāja bronhītā un vidusauss iekaisumā, tad vēl nelaikā izdomāju ravēt zemenes un atkal - klepus un sāpoša auss.....

Nopirku ZR, sameistaroju dziru.... 

Šis jau ir jaunai brūvējums, jo piepriekšējo aizvedu tētim.... 

Un kādā izmisīgā vakarā, kad auss puskurla un galva kā ar spaini piebāzta,  apsēdos un dzēru tēju ar ZR.... Smieklīgākais bija tas, ka izdzerot puskrūzīti man pēkšņi atgaisojās auss, tikai tāds čuhhh un... es dzirdu!!! Tad sameklēju grāmatu, kurā  Marija Trēbena apraksta ZR!

Izrādās -   manas izjūtas bija tieši tādas pašas, kā daudziem citiem, kuri dzer ZR!!!  Klepus jau nākamajā dienā bija mainījies uz labo pusi, un šobrīd es varu teikt, ka brīnums ( mans ceļš uz izveseļošanos) ir noticis! 

P.S. Pēc kartupeļu talkas vīram sāpēja baismīgi kakls... vakarā iedzēra ZR un no rīta vairs nesāp!!! Esmu ļoti priecīga par šo brūvējumu!  

Kaut vienmēr diezgan skeptiski izturos pret šādiem brīnum stāstiem, tomēr šoreiz nolēmu pastāstīt savu pieredzi arī citiem.... varbūt noder tad, kad izmisums un slimība nelaiž vaļā ( kā manā gadījumā) ... :)