Nedaudz iz' dzīves un tīmekļa rakstiem par dalmāciešiem!
Jo tuvāk nāk maijs, jo vairāk domāju par to mirkli, kad suņiem būtu jāiet uz jaunām mājām. Vai tiešām visā Latvijā neatradīsies mīļi saimnieki 3 skaistiem kucēniem?
Interneta komentāros palasījos, ka dalmācieši esot ļoti alerģiski. Nezinu gan, manai sunenei nav nekādu problēmu, viņas mammai arī ne un kucēnu tētim ne tik.... Kad ņēmu savu sunīti, saimniece teica - nedot cūkgaļu, to arī nedodam. Barojam kā jau visus normālus suņus ( pa starpai dažreiz Manga apēd arī kaķim domāto barību - un - ne vainas).
Dalmācietis pēc dabas ir jautrs un piemīlīgs, ļoti viegli pakļaujas dresūrai, ārzemēs to uzskata par universālu suni un izmanto dažādam sabiedriski derīgam darbam - vieglu kravu pārnēsāšanā, sakaru dienestā, apsardzē, medībās, par neredzīgo pavadoni, pat par ugunsdzēsēju palīgu, kad no degošas mājas jāiznes, teiksim, bērni. Pie mums dalmācieši tiek turēti kā dekoratīvie suņi. Dalmācietis ir ļoti draudzīgs ar bērniem, labprāt ar tiem rotaļājas. ( Tas nu gan tiesa - ar bērniem dalmācieties ir lielos draugos).
( http://www.dinozoo.lv/content/view/111/)
Dalmācieši tiešām ir mīļi un jauki dzīvnieki, kuri sirsnīgi pieķeras savam saimniekam, labi satiek ar bērniem un citiem mājdzīvniekiem un turklāt spēj pildīt arī dzīvokļa sarga funkcijas. ( mana Manga jau nu noteikti ir mājas sargs! Un izskatās, ka no kucēniem vislabāk šõ darbu paveiks Pirāts).
Ar dalmācieša kopšanu nekādu lielo problēmu nav. Kažoks, lai gan baltraibs, nemaz tik bieži nenoķēpājas, tāpēc allaž pilna vanna ar ūdeni nav jātur gatavībā. Arī ar sukāšanu nav jānopūlas – vilna ir īsa. ( Mangai pēc skaistas pastaigas mežā, grāvī un krūmos netīrumi paši nobirst jau pēc pusstundas... un kažoks atkal ir balts!)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru