Par mani

Mans fotoattēls
Ozolnieki, Latvia
Mīlu sauli, un man nekad nav garlaicīgi...

otrdiena, 2011. gada 1. novembris

Mani Helovīni

Vakar Helovīnu svinības pagāja klusas un mierīgas. Nebijām pie mājas izlikuši slepeno zīmi - ķirbi ar svecītēm - un viesi pie mums nāca pavisam maz, kaut arī konfektes bijām sapirkušu kalnu kalniem. Es, kā vienmēr šajos svētkos, jutos šādi: http://www.flickr.com/photos/statelibraryofnsw/6287450654/
Halloween celebrations went quiet and peaceful.We didn't have the  secret sign – pumpkin with candles. Few guests came to us, but we had mountain hills of chocolate. I, as always in this celebration, felt like this:


                                                  Little girl with two Alsatian dogs, 20 July 1934, by Ted Hood  

Jo mans suns nesaprot tādus mošķus un neko jau nevar viņai pārmest... :) Mans suns - Manga- gan ir mīļais un sirsnīgais dalmācietis, bet rējiens viņai labs!!!! 



Because my dog does not understand those ghosts ...:)

Nu, ko tā mana saimniece tur stāsta. Man vienkārši garšo konfektes, bet neviens man tās nedod. :) I like sweets, but they do not give me any. :)

Šodien, pēc lielās konfekšu ēšanas ( kaut kā jau tie krājumi bija jānolikvidē), jūtos šādi: http://www.flickr.com/photos/24443965@N08/3477857791/
After a big candy eating (we ate all the candy mountains), I felt like this:  
That is a hard life! Madness! Absolutely madness! 

Nav komentāru: