Par mani

Mans fotoattēls
Ozolnieki, Latvia
Mīlu sauli, un man nekad nav garlaicīgi...

ceturtdiena, 2011. gada 17. novembris

Lazanja

Vakar, ģimenei skatoties hokeja spēli, labākam noskaņojumam un "Dinamo" uzvarai par godu, tapa jauna lazanjas recepte. Viesojoties  pie draugiem, nogaršoju un atzinu par labu esam. Recepti gan mazliet pārveidoju, jo biju aizmirsusi nopirkt šķiņķi un parmezāna sieru. 


Man vajadzēja: 
25 g sviestu
25 g miltus
1/2 l pienu
150g maskarpone sieru
sāli
piparus
2 naža galus rīvētu muskatriekstu
pētersīļus
gaļu ( samalu cūkgaļu tik, cik vēl mājās bija atlicis - tas nebija daudz un vajadzēja vairāk)
parastu sieru ( šķiet, ka bija krievijas siers) 
3 ēdamkarotes vīna ( biju nopirkusi ne to vīnu, laikam vislabāk tomēr der sausais sarkanvīns. Man bija pussaldais... :( )
2 daiviņas ķiploka
lazanjas plāksnes
tomātu mērce ar dārzeņiem

Vispirms ( kamēr dēls samala gaļu) gatavoju balto maskarpone mērci:  
sviestu ieliku katliņā, izkausēju un piebēru izsijātus miltus, uz lēnas uguns apbrūnināju, tad pielēju pienu un vārīju 5 minūtes. Tad pieliku maskarpone+ sāli+ piparus+ muskatriekstus un mērce bij gatava. 


Maļot gaļu, piešāvu klāt ķiplokus, jo mums visiem tie garšo. Gaļu liku vārīties nelielā ūdens daudzumā un pievienoju vīnu. Kad gaļa bij gatava, sagriezu pētersīļus un pieliku klāt ( tos ar mēs ģimenē ēdam kaudzēm)! Tad cepamo veidni iesmērēju ar sviestu. Pirmajā kārtā lēju balto mērci, tad lazanjas plāksnes, tad gaļu utt. -  kārtu pa kārtai. Virskārtu nobēru dāsni ar rīvētu sieru, jo siera jau nekad nevar būt par daudz! Šāvu iekšā krāsnī un uz 180 grādiem cepu 30 minūtes! Ēdot sapratām, ka prasās klāt tomātu mērce ( kaut biju cerējusi šoreiz iztikt bez tās). Dēls teica, ka vajadzējis rīvēto sieru vēl pa vidu ielikt ( mēs tāda sieru ēdāju ģimene). :)






Kaut arī komentāru bija no bērniem un vīra daudz ( jo mēs esam arī lazanju speciālisti :)))), tomēr iznāca garda lazanja! Visi slavēja pavāri ... :) 

Nav komentāru: