Nevienam jau vairs nav noslēpums, ka visas manas dienas paiet baltmelnos plankumos. Iesākto leļlu kalni stāv nepabeigti, adījumi pusadīti, jo nakt un dien mani audzina suņuki. Pavisam drīz ( šausmas cik drīz) divi mīluļi ceļos uz Vāciju, tāpēc varam 3 reizes minēt, kas taps no šiem audumiem...?! Mani suņuki ceļā uz jaunajām mājam noteikti saņems dāvanas un mājas smarža viņiem saglabāsies mazliet ilgāku laiku.
Tad vēl man jāpaspēj sarīkot "smatrelkas", jo draudzeņu bērni nevar vien nociesties, kā gribas samīļot visus jaukumus. Es bērnus ļoti labi saprotu, jo pati katru dienu to vien daru kā bužinu un mīļoju kucēnus. Jo tuvāk nāk šķiršanās brīdis, jo vairāk tos mīļoju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru