Ciemi jau bijuši un aizbraukuši..... Bet sākšu visu no sākuma.
Ciemos brauca manas sunītes jaunie saimnieki. Lai sunītei turpmāk būtu salda dzīve, nolēmu pagatavot īpašu saldo, kas, pie tam, neprasa arī diži daudz laika....
Tātad: Mana Panna Cotta
Draudzene Kristīne jau sen bija stāstījusi par želejas cukuru. 2 mēnešus to meklēju savos Rimi un Maxi, kamēr beidzot atradu. Mana meita pat apsmējās par mani, kad es, ejot pa veikalu, teicu: "Divis mēnešus meklēju cukuru". Viņa teica, ka no malas tas izklausījies - mamma nezin, kur veikalā stāv cukurs.... bet runa jau bija par īpašo cukuru.....
Tā, nu, tapa brīnumgards saldais!
Ko un kā es darīju?
90 - 100g cukura iebēru katliņā, pielēju klāt 500g saldā krējuma un uz lēna siltuma ( nav kā senāk uz lēnas uguns :)) uzvārīju līdz pirmajam burbulim. Liku ledusskapī. Atsaldēju ogas un, pirms pasniegšanas, uzgarnēju uz saldā....
Par pārējiem ciemiem un Raibulīti pastāstīšu nākamo reizi...
Ciemos brauca manas sunītes jaunie saimnieki. Lai sunītei turpmāk būtu salda dzīve, nolēmu pagatavot īpašu saldo, kas, pie tam, neprasa arī diži daudz laika....
Tātad: Mana Panna Cotta
Draudzene Kristīne jau sen bija stāstījusi par želejas cukuru. 2 mēnešus to meklēju savos Rimi un Maxi, kamēr beidzot atradu. Mana meita pat apsmējās par mani, kad es, ejot pa veikalu, teicu: "Divis mēnešus meklēju cukuru". Viņa teica, ka no malas tas izklausījies - mamma nezin, kur veikalā stāv cukurs.... bet runa jau bija par īpašo cukuru.....Tā, nu, tapa brīnumgards saldais!
Ko un kā es darīju?
90 - 100g cukura iebēru katliņā, pielēju klāt 500g saldā krējuma un uz lēna siltuma ( nav kā senāk uz lēnas uguns :)) uzvārīju līdz pirmajam burbulim. Liku ledusskapī. Atsaldēju ogas un, pirms pasniegšanas, uzgarnēju uz saldā....Par pārējiem ciemiem un Raibulīti pastāstīšu nākamo reizi...
2 komentāri:
Sakārdinājos.. :)
Galvenais, ka viegli, ātri un bezgala garšīgi...
Ierakstīt komentāru