Par mani

Mans fotoattēls
Ozolnieki, Latvia
Mīlu sauli, un man nekad nav garlaicīgi...

pirmdiena, 2012. gada 6. februāris

Bērnības spēles

Bērnībā mums patika ēnu spēles un ēnu teātra izrādes... 
Šodien ar vīru atcerējāmies spēles, kuras spēlējām bērnībā un... izsmējāmies: tripetnadcatj ( 3 15 krievu valodā). Vai Jūs tādu spēlējāt? Un nez no kurienes bij vispār uzradies tik smieklīgs un neloģisks spēles nosaukums? Tā bija viena no skolēnu mīļākajām spēlēm.   Kaļimbaba bija gana sāpīga spēle, jo atceros ka mēs ar māsu tā sasitāmies ar galvām, ka man pie acs ilgi vēl bija zilums. Kopā ar lielākiem zēniem es spēlēju Kuilīti ( es to nosaukumu biju pavisam aizmirsusi). Šovakar centāmies atcerēties spēles noteikumus -  līdz galam neizdevās. Bija viens garāks kociņš, viens īsāks. Īsākais bija jāsit kādos 3 veidos prom pa gaisu un tad jāskaita kaut kādi punkti. Vai kāda no jums tādu spēli vēl atceras?  Tad vēl Zemes dalīšana un lēkšana ar gumiju, kur 2 meitenes ar savām kājām turēja gumiju, bet trešā meitene izleca dažādas kombinācijas, dažādos augstumos.... 
Protams tika spēlētas paslēpes, augstāk par zemi un kāpostiņi.  Vēl, kopā ar savām māsām, es iestudēju teātra izrādes.  Mūsu repertuārā bija "Karlsons" ( vara 3 reizes minēt, ko tēloju es), "Vecenītes ar saulessargiem" ( bija tāda ģeniāla grāmata) un noteikti visas sērijas no Aleksandra Volkova grāmatām par meiteni Ellu, lauvu un malkas cirtēju.... Arī skolā es iesaistīju klases meitenes izrādēs, jo biju taču pieredzējusi režisore. Mēs pat no lupatiņām taisījām lelles un zirgu.... 


Būtu interesanti uzzināt kādas spēles spēlēja gados jaunākās rokdarbnieces savā bērnībā. Man tādas Padomju atmiņas..... 
Un ko spēlē mūsu bērni?
Mans vecākais dēls šodien, gatavojot tekstu publiskajai runai angļu valodā, iedziļinājas savā bērnībā, kad vienkāršs kociņš bija šautene. Domāju, ka tā taču ir vēl ar vien - kociņš pārvēršas par visu, ko vien vajag ( arī par princi vai sunīti), vai ne?  

6 komentāri:

SiStro teica...

Par spēlēm - laikam jau daudzas no Tevis minētajām ir aktuālas arī šodien - bērnudārzā aktīvi spēlē namiņš deg un augstāk par zemi un arī klasītes un gumijas lec joprojām! Vismaz mūsu pagalmā. :)
Vēl taču bija konfekšu un košļeņu papīrīši - kad dalībnieki saliek vienu virs otra un tad ar plaukstu jāapmet!

Sandra Spu teica...

O, jā, par tiem papīrīšiem biju pavisam piemirsusi. Atceros, kā vispār krājām konfekšu papīrīšus un līmējām pat kladēs. Žēl, ka man šīs klades nav saglabājušās.

Zkss teica...

Akmentiņ lec ārā, Krāsas, Gurķi, Kazaki-razboiņiki, Klusie telefoni...Tagad to augstāk par zemi sauc savādāk..

Sandra Spu teica...

Jā, to akmentiņu un krāsas zinu, bet kā spēlē gurķus? Mums bija kāpostiņi.

dace teica...

Ir jau vēls lai es sāktu atcerēties, toties pastāstīšu smieklīgu atgadījumu no dzīves. Jaunieši iebrauc pagalmā, kurā ir bērns, bērnam rokā kociņš. Viens jaunietis prasa: Kas tev tur rokā, pistolīte? -Nē, kociņš. :D :D

Sandra Spu teica...

Labs joks... Tiešām dažreiz kociņš ir vienkārši kociņš!!1