Manas gada balvas

2011. gadā atskatoties! 


Katram vecam gadam aizejot, es pie sevis vienmēr savelku bilanci - par kultūras pasākumiem, grāmatām, kino un citām labām lietām, kuras esmu izbaudījusi aizejošā gadā, un veidoju domās saraktu ar TOP1. Šoreiz nolēmo to paveikt savā blogā.  Sarakstu cenšos godīgi veidot no 2011. gadā redzētiem iespaidiem. 
Tatād mana GADA BALVA 2011 šoreiz tiks piešķirta:

1. Grāmata  P. G. Vudhauzs "Labs i', Džīvs!"

Grāmata, kuras sižets nav svarīgākais. Es mīlu angļu humoru, angļu kino un angļu grāmatas, tāpēc teikšu tā - šī ir grāmata nedienām vai dienām, kad melnie mākoņi aizēno sauli.   Vudhauza citāts, kurš atrodams šajā grāmatā: „Dzeltena gumijas pīlīte, kas ar sūkļa palīdzību tiek nogremdēta vannā un pēc tam palaista vaļā, no ūdens izsprāgst tādā veidā, kas spēj izklaidēt pat visdziļāko rūpju māktos.” Tieši šāda dzeltena gumijas pīlīte ir P.G.Vudhauza grāmata.Vien lasi un smaidi. Ļoti gribētu šo grāmatu izlasīt angļu valodā (kaut latviskais tulkojums bij labs), tāpēc, ja vien kāds to man varētu piedāvāt - labprāt nopirktu angļu variantu. :) 

2. Kino - ļoti daudz filmas skatītas un grūti izvēlēties. Man šķiet, ka šobrīd esmu aizrāvusies nedaudz vairāk ar senajām filmām, tāpēc  gribu pirmo vietu dot " Grand Hotel" ( Edmund Goulding). Grēta Garbo!!! 
3. Koncerts - neparastās dziedātājas Pelagejas koncerts, kurā savijās un sirdi priecēja krievu tautasdziesmas, senslāvu rituālu dziesmas un mūsdienīgi ritmi. 
4. Opera - "Dievu mijkrēslis" . Biju godīgi sakot sabijusies - nopietna izrāde, 7. stundas. Pirmajā cēlienā gan mazliet iemigu, jo sižets tā lēni lēnām virpinājās vaļā un mans darba nedēļas nogurums ņēma virsroku, bet - pēc tam - acis vaļā un sirds pa muti lec laukā. Solisti izcili, darbs vienreizējs.
Šoreiz gribu Operai piešķirt divas balvas, jo nevaru sarakstā nepieminēt multimediālo  darbu "Kara daba".  


5. Izstāde - nevaru nevienu atcerēties. Noteikti jau tika iets uz izstādēm, bet neviena nav sirdī iekritusi uz palikšanu. :(

6. Ceļojums -   esmu 2011. gadā diezgan daudz paceļojusi pa Latviju un pabijusi pat Turcijā, bet  visam pāri stāv ceļojums uz Ludzu. Satiekoties ar Līgu Kondrāti, gidi, kura spēj iedvesmot visus, kuras sirds pieder Ludzai un latvju tautas vēsturei, viesojoties Amatnieku centrā un vizinoties vēlāk ar laivu pa Daugavu, klausoties stāstos par šo likteņupi, nemaz ar nebij laika fotografēt un fotografēties, jo sirds grima senatnes mistērijā, domas kavējās vēsturē. Ceļojums bija kā patriotiska meditācija.  Iespaidojoties no šī ceļojuma, iesāku lasīt  Jāņa Lejiņa eposu " Zīmogs sarkanā vaskā".