Izmēģināju arī es pirmo rokdarbnieču tusiņu, uz kuru tika aicinātas manas draudzenes ( manas dzimšanas dienas ietvaros). Ne visas meitenes tik ziemīgā dienā varēja atbraukt pie manis, bet pasākums izdevās godam... Bet sākšu visu no sākuma.
Pirmkārt, manai sunītei drīz būs ģimenes pieaugums ( tēvs to pat vēl nezina), tāpēc mazliet satraucos, kā viņa uztvers svešus cilvēkus mājās. Sākumā viņa runāja skaļāk par mums visām un satraukti kaut ko centās izskaidrot. Tā, kā mēs neko daudz no viņas teiktā nesapratām, bet drošības pēc pabarojām, tad sunenīte apmierinājās un apklusa ( ja kas, tad ļoti ceram, ka bērniņu tēvs ir kaimiņu dalmācieties un būs mums 101 ... nē, ceru, ka mazāk... dalmācieši, domās jau vizualizēju mājas un saimniekus, pie kuriem gribēs dzīvot mūsu mazuļi, un pavisam drīz manā bloglandē sāksies raibais seriāls... ).
Otrkārt, dāvanas no rokdarbniecēm vienmēr ir super interesantas. Antras pašas adītie cimdiņi - romantiski un silti bez gala ( izmēģināju jau Jelgavas skulptūru festivālā - rokas nenosala)...
Kristīnes un Ritas dzijas kamols gaida savu slavas brīdi, kad tiks uztapināts kas interesants, bet kapuce - izcila... ( padomus, kā pareizi to valkāt varu smelties šeit)!
Kad, nu, bijām krietni paēdušas, ķērāmies klāt rokdarbiem. Antra iemācīja Kristīnei vienu no tamborēšanas rakstiem.... Piedod, Kristīn, tavu rakstu atsevišķi neiemūžināju.... ( būs tev jāatsūta gatavās šalles vai džempera fotogrāfija, kad uztapināsi... un ticu, ka uztapināsi)... Mana Anete adīja skolas mājturībai džemperi, bet Rita ar Jancīti darināja zeķuzvēru. Protams, lieti noderēja Irēnīte padomi žurnālā "Avene". Kad Jancītis saprata, ka atļauts ir sagriezt cimdus, tad amats bij rokās un vajadzēja griezt un griezt... un zīmēt un un spēlēties un aktīvi visu ko darīties ( piedod, Janci, tavus zīmējumus es arī nepaspēju nofotgrafēt).
Antra ievingrināja rokas plāno zeķubikšu reciklēšanā.... un rezultātā radās ... mīlīgs leļļuks, kuram tērps tiks modelēts jau mājās ar meitiņu Justīni kopā.
Bet Ritas zeķuzvērulis ielīksmoja mūs ar savām košajām ausīm un apaļo dupsi...
Protams, pa vidu neiztikām bez runām par pedagoģiju un bērniem... ( šoreiz bija satikušās trīs skolas - klasiskā, alternatīvā un skola, kas apvieno divas iepriekšējās.... ). Tā, mēs jautri pavadījām laiku un nospriedām, ka jāsatiekas biežāk!!!
Ak, aizmirsu pieminēt, ka bija arī ieejas maksa par šo pasākumu - pogas!!! Man tagad būs acis zvēruļiem, kurus šūšu...
Paldies, meitenes, par šo dienu.
Pirmkārt, manai sunītei drīz būs ģimenes pieaugums ( tēvs to pat vēl nezina), tāpēc mazliet satraucos, kā viņa uztvers svešus cilvēkus mājās. Sākumā viņa runāja skaļāk par mums visām un satraukti kaut ko centās izskaidrot. Tā, kā mēs neko daudz no viņas teiktā nesapratām, bet drošības pēc pabarojām, tad sunenīte apmierinājās un apklusa ( ja kas, tad ļoti ceram, ka bērniņu tēvs ir kaimiņu dalmācieties un būs mums 101 ... nē, ceru, ka mazāk... dalmācieši, domās jau vizualizēju mājas un saimniekus, pie kuriem gribēs dzīvot mūsu mazuļi, un pavisam drīz manā bloglandē sāksies raibais seriāls... ).
Kristīnes un Ritas dzijas kamols gaida savu slavas brīdi, kad tiks uztapināts kas interesants, bet kapuce - izcila... ( padomus, kā pareizi to valkāt varu smelties šeit)! 
Kad, nu, bijām krietni paēdušas, ķērāmies klāt rokdarbiem. Antra iemācīja Kristīnei vienu no tamborēšanas rakstiem.... Piedod, Kristīn, tavu rakstu atsevišķi neiemūžināju.... ( būs tev jāatsūta gatavās šalles vai džempera fotogrāfija, kad uztapināsi... un ticu, ka uztapināsi)... Mana Anete adīja skolas mājturībai džemperi, bet Rita ar Jancīti darināja zeķuzvēru. Protams, lieti noderēja Irēnīte padomi žurnālā "Avene". Kad Jancītis saprata, ka atļauts ir sagriezt cimdus, tad amats bij rokās un vajadzēja griezt un griezt... un zīmēt un un spēlēties un aktīvi visu ko darīties ( piedod, Janci, tavus zīmējumus es arī nepaspēju nofotgrafēt). 
Antra ievingrināja rokas plāno zeķubikšu reciklēšanā.... un rezultātā radās ... mīlīgs leļļuks, kuram tērps tiks modelēts jau mājās ar meitiņu Justīni kopā.
Bet Ritas zeķuzvērulis ielīksmoja mūs ar savām košajām ausīm un apaļo dupsi...
Protams, pa vidu neiztikām bez runām par pedagoģiju un bērniem... ( šoreiz bija satikušās trīs skolas - klasiskā, alternatīvā un skola, kas apvieno divas iepriekšējās.... ). Tā, mēs jautri pavadījām laiku un nospriedām, ka jāsatiekas biežāk!!!
Ak, aizmirsu pieminēt, ka bija arī ieejas maksa par šo pasākumu - pogas!!! Man tagad būs acis zvēruļiem, kurus šūšu...
Paldies, meitenes, par šo dienu.
1 komentārs:
Forš tusiņš un sveicieni dz d...
Ierakstīt komentāru