Dalmācietis

Rīt aprit nedēļa, kopš mūsmājas ir ienākuši mazie kucēni. Biju nolēmusi vēl neko nerakstīt par viņiem, bet nespēju, jo katrs no kucēniem it tik īpaša personība, ka es varētu skatīties un priecāties augām dienām.  Nenocietos un gribu visus iepazīstināt ar dalmācieti nr.1 

PIRĀTS

Viņš piedzima kā trešais vai ceturtais bērns ģimenē ( psihologi Ādlerieši zina, ka tam ir īpaši svarīga nozīme :)))). Dzimšanas brīdī mamma izglāba viņam dzīvību, jo mazulis bija kaut kā ieķēries un nevarēja tik raiti piedzimt, bet suņu mamma Manga maigi aiz ķepiņas pavilka viņu un palīdzēja piedzimt. Pirmais mans izbrīns - Pirātam jau dzimšanas brīdī bija liels pavisam liels melnums uz acs - nē, ne jau zila acs, bet īsts dalmācieša plankumiņš.  Tāpēc iesaucām viņu par Pirātu, kas pēc tam pilnībā atspoguļojās kucēna raksturā. Zvanīju dalmāciešu speciālistei ( Mangas mammas saimniecei) un jautāju, vai tā var būt, ka plankums ir jau tik liels pašā sākumā, jo citiem mazuļiem plankumiņus var tikai vēl knapi nojaust. Viņa teica, ka tad laikam Pirāts būs visplankumainākais. Jā, un Pirāts tūlīt pēc piedzimšanas jau ierējās. Ja pārējiem kucēniem bija vien čīkstulīgas skaņas, tad viņam atskanēja reāls "Vau!" 

Jau pirmajā dienā Pirāts kļuva par īstu tusni, jo pie ēšanas bija klāt pats pirmais. Ja naktī neizdevās lielā burzmā to piena pupu uzreiz atrast, tad atskanēja tāaādas raudas, ka es un Manga bijām stāvus kājās. Tomēr vēlāk izrādījās, ka Pirāts ir ļoti draudzīgs, jo šobrīd vairāk tusē kopā ar diviem mazākajiem un ne tik tusnīgajiem kucēniem - silda viņus naktīs, kopā dodas ēst un vairs negrūž nevienu prom no "galda". 

Pirātam 7. dienas